Austris Mailītis
Vai tiešām latvieši neko nevar sarīkot bez skandāla un strīdiem
Runā, ka latviešu populārākais arguments esot “es taču teicu”. Sievietes to izšņāc uz saviem vīriešiem, kad, apmaldījušies svešā vietā, viņi atsakās ieskatīties kartē un nogriežas nepareizā sānceļā. Mātes labi nostādītās balsīs nodeklamē to bērniem, kad tie dara ko aizliegtu, kam iestājas sāpīgas sekas. Mādams ar galvu, latvietis tā saka latvietim, kad kārtējais lielprojekts – bibliotēkas būve, bankas glābšana vai piedalīšanās EXPO – aiziet greizi. Neko nevaram sarīkot normāli, bez skandāla un dubļiem, es taču teicu, vai ne?
No krastiem izgājušais konflikts starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu un SIA ''Aerodium'' direktoru Ivaru Beitānu dara skumju. Atturēšos no vērtējuma, kuram ir taisnība. Ja abstrahējas no emocijām, pilnvērtīgam izvērtējumam faktu publiskajā telpā nepietiek, un tos vairs nevar pārbaudīt bez tiesībsargājošo iestāžu līdzekļiem. Ir vārds pret vārdu.
