Nacionālā atmiņas politika: vai vieta kolaboracionistiem?

  • Kristīne Jarinovska
  • 11.02.2015.
No izstādes Stūra mājā - komunisma cēlāju morāles kodeksa tikumiskie principi. Foto: Kaspars Krafts, F64

No izstādes Stūra mājā - komunisma cēlāju morāles kodeksa tikumiskie principi. Foto: Kaspars Krafts, F64

Vai sabiedrība gribētu, ka čekas izpētes komisija būtu pakļauta bijušajiem okupācijas laika kompartijas biedriem?

Latvija ir nacionāla valsts. Tās demokrātijas stiprībai ir nacionālā atmiņas politika, kas palīdz saprast sabiedrības izturēšanās cēloņus. Piecdesmit gadus Latvijas Republika bija tikai juridiski. Joprojām padomju autoritāri birokrātiskā režīma ietekmi jūt apziņā, morālē un darbos.

Satversme paredz totalitārisma nosodīšanu, kas ir vairāk nekā PSRS simbolu noliegums. Nežēlīga un atpakaļrāpulīga iekārta virknējās no konkrētu cilvēku konkrētas rīcības. Necilvēcības neveica Marksa grāmatas. Represijas neaprobežojās ar staļinisma šausmām. Virkne padomju dzīves īstenību ir par maz pētītas, retumis atzīstot, ka tās vēl šodien ietekmē, piemēram, tiesību uztveri, organizāciju psiholoģiju, izglītību un publisko diskusiju.

Jaunākajā žurnālā