Radiācijas mērītājs "zaļo" akcijas laikā pie valdības nama. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Nikno iebilžu turpinājums Īvāna/Ožegovska intervijai
Turpinām sijāt "pērles" Daiņa Īvāna un Andreja Ožegovska rakstā "Atomēra uz ļampampā". Tomēr vispirms vēl dažas atziņas par atombumbām un AES, kas netika pateiktas iepriekšējā rakstā.
Apkopojot daudzskaitlīgos radiācijas monitoringa datus, secināts, ka pasaulē no dabīgajiem radiācijas avotiem (dabīgajiem radionuklīdiem un kosmiskā starojuma) katrs iedzīvotājs vidēji saņem starojuma dozu 2,4 mSv/a (gadā). Šī doza gan ir ļoti atkarīga no dzīvesvietas, sasniedzot pat 70 mSv/a Keralas apgabalā Indijā un vēl vairāk dažās vietās Irānā un Brazīlijā, gan nokrītoties līdz 1 mSv/a pie mums Latvijā. Un tikai pirms aptuveni gadsimta sakarā ar rentgenstaru un kodolprocesu atklāšanu un izmantošanu šai dabīgās radiācijas dozai pieplusojās mākslīgi radītās radiācijas komponente(s).
