Skolas tāfele. Foto: Evija Trifanova, LETA
Savs Boloņas process ir akūti nepieciešams arī vidējās izglītības nozarē
Kopš sākotnējā uzrāviena vienotās Eiropas Augstākās izglītības telpas ieviešanas procesi, šķiet, apstājušies. Pēdējo gadu laikā neesam pieredzējuši nepieciešamos risinājumus tām problēmās, kas joprojām skar gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu studētgribētājus.
Problēmas ar starptautisko izglītības dokumentu atzīšanas un salāgošanas procesu joprojām nav atrisinātas, kas nopietni ietekmē iespējas potenciālajiem studentiem savu izglītības iegūšanas iestādi izvēlēties brīvi, balstoties uz akadēmiskiem un interešu apsvērumiem, nevis konkrētās mācību iestādes atvērtību pret citas valsts izglītības dokumentu atzīšanu.
Akadēmiķu uzdevums vienmēr bijis atvest jaunās un "eksotiskās" zināšanas no citām valstīm atpakaļ uz savu valsti, lai tā bagātinātu un pilnveidotu valsts izglītības resursu. Akadēmisko pasauli kopš tās pirmssākumiem ir raksturojusi pārrobežu domāšana: sākot ar viedajiem, kas ceļojuši gadiem ilgi, lai nokļūtu vietā, kurā spēs gūt sev nepieciešamās zināšanas, un beidzot ar mūsdienu pētniekiem, kuru darba un izglītības vietas izvēle ir piesaistīta institūcijas akadēmiskajai specialitātei, nevis ģeogrāfiskajai pozīcijai kartē.
