Gatis Gierts, F64.
Politiskā pārdošanās ir arī klusēšana un klapes uz acīm
Nesen medijos rakstīja, ka kāds izcils teātra režisors, komentējot citas populāras teātru režisores aktīvu rosīšanos, lietoja vārdus “politiskā prostitūcija”. Kā jau tas Latvijā pieņemts, izvērtās skandāls jeb šovs. Šovā piedalās trīs komandas: maziņā komanda – aktīvi aizstāv izcilā režisora viedokli; ''superduper'' maziņā komanda – sev nepieciešamajā virzienā sagrozījusi režisora teikto un nu sākusi attīstīt problēmu tā, lai nodrošinātu bezmaksas reklāmu trešās vislielākās komandas uzmanības pievēršanai. Trešajai komandai viss ir vienalga.
Šī šova laikā manu prātu nomāc divi citi jautājumi, uz kuriem es nespēju rast atbildi.
Jautājums Nr.1: Vai “politiskā prostitūcija” ir labi vai slikti? Lai neiejauktu seksu, labāk šo jēdzienu pārdēvēšu par “politisko pārdošanos”, proti, darījumu. Lai būtu vieglāk atrast pareizo atbildi, iedomāsimies vienkāršu piemēru.
