Latviešu valodas kursos. Foto: Edijs Pālens, LETA
Par Kristīnu, „Petjām un Taņām"
Jūlija Aleksandrova, rakstot laikrakstā „Vesti", sūdzas (14.08.2013.), ka nabaga Kristīna netiek valsts apmaksātā grupā Latvijas Universitātē mācīties ķīniešu valodu, jo viņas atzīme latviešu valodā, skolu beidzot, bija tikai 50%, un „..Petjas un Taņas nekad nevarēs iegūt augstākās atzīmes tāpēc, ka neviens krievu, ebreju vai ukraiņu bērns a priori nevarēs apgūt svešvalodu tā, kā tās pārstāvis uzsūc visas garumzīmes un galotnes caur savas mātes latvietes valodu".
Kādas absolūtas muļķības! Turklāt vairākos līmeņos.
Sākšu ar sevi. Esmu dzimis Austrālijā; mana dzimtā valoda ir latviešu. Pirmā nopietnā saskarsme ar angļu valodu bija tikai bērnudārzā kādu piecu gadu vecumā. Vidusskolā manas angļu valodas atzīmes vienmēr bija starp labākajām klasē. Bet tas nav nekas unikāls. Es pieņemu, ka ir arī daudzi Petjas un Taņas Vācijā vai Amerikā, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet kuri vidusskolā ir ļoti sekmīgi vācu vai angļu valodās.
