AS "Olainfarm" jaunā gatavo zāļu formu ražotne. Foto: Ieva Čīka, LETA
Krievijas rubļa kursam krītoties, mūsu farmācijas industrija ir reāli apdraudēta
Katrs, kas runā par Eiropas Savienības un Krievijas abpusējām sankcijām, agri vai vēlu nonāk pie zemkopības. Latvijas zemnieki cieš lielus zaudējumus, jo zudis lielais Krievijas pārtikas tirgus. Eiropa cenšas līdzēt ar subsīdijām, kas ir pārlieku mazas, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vairāk laika pavada Briselē, latviešu zemniekus lobējot, nekā ministra kabinetā. Par nepieciešamību atbalstīt latviešu zemniekus Briselē bez mitas runā Laimdota Straujuma, Edgars Rinkēvičs un Dana Reizniece-Ozola. Daļa no Briseles sarunām pārcēlušās uz Daugavas kreiso krastu - Nacionālo bibliotēku.
Sadarbība ar Krieviju mums nebūt nav tik plakana, kā mums mēdz stāstīt: viņi mums gāzi, mēs viņiem - sieru. Viena no būtiskākajām Latvijas eksportprecēm austrumu virzienā mums ir medikamenti. Farmācijas biznesa īpatnība ir tā, ka neviena rūpnīca pasaulē neražo visus medikamentus, neražo pat dažus procentus no zināmajiem medikamentiem. Eiropā reģistrēti aptuveni 300 000 tūkstoši medikamentu, Latvijā - 4347 (produktu, proti, dažādu iepakojumu skaits ir virs 10 000). Te gan jāpiebilst, ka vēl 409 zāles Latvijā tiek ievestas paralēlā importa veidā. Par ES produktu (authorised presentations) skaitu apkopotas oficiālas informācijas diemžēl nav vispār.
