Krievu valodas aizstāvju pikets Rīgā šonedēļ. Uz plakāta rakstīts: "Garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai!".
Izteiksmes brīvība nav atraujama no vietas un laika
Kad pirms pāris nedēļām LTV diskusiju "Sastrēgumstunda" tās vadītāja Ilze Nagla retoriski beidza ar Voltēram piedēvētajiem vārdiem - es nepiekrītu nevienam jūsu vārdam, bet esmu gatavs atdot dzīvību par jūsu tiesībām paust savu viedokli -, es atcerējos, ko par šo teicienu ir rakstījis latviešu literāts Jānis Krēsliņš. Viņš uz šo teicienu savulaik ir atbildējis ar pretjautājumu: "Kādēļ kādam līdz nāvei būtu jāaizstāv kāda hitlerieša tiesības sludināt, ka visi ebreji likvidējami, vai Ļeņina vai kāda čekista teiktais, ka likvidējami visi kādai ļaužu šķirai piederīgie?" (J.Krēsliņa Raksti, 3.sēj., 172.lpp).
Saruna minētajā "Sastrēgumstundā" bija par Saeimā apspriestajiem grozījumiem likumā, kas ļautu krimināli sodīt par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas publisku noliegšanu. Liela daļa diskusijas bija veltīta bažām par nesamērīgi lieliem vārda brīvības ierobežojumiem Latvijā gadījumā, ja minētie likuma grozījumi tiktu pieņemti. Tādu izteikti bažīgu viedokli pauda arī pieaicinātie un no ikdienas politikas neatkarīgie eksperti. Kad jau grasījos rakstā paust savu viedokli par šo tēmu, pa vidu iespraucās Krievijas agresija Ukrainā, un sākotnējo ideju uz brīdi noliku malā.
