Atā oligarham

  • Mikus&ZeltaCaunas
  • 08.06.2011.

Tipu, tapu  - aiziet oligarhs pa skuju taku. Un man ir žēl... ka neaizgāja ātrāk

Mēģinājumu telpā šodien klusums. Visi džeki spēlē cik spēka, bet tomēr klusums. Mūsu oligarhs šodien nav atnācis, ar katru bīdi nostiprinās pārliecība, ka viņš ne tikai nav atnācis, bet ir aizgājis. Aizgājis par tālu. Mums vairs nav sava oligarha. It kā skumji. Laikam vairs arī nav jāizliekas, ka mēs nezinām, ka viņš mūs čakarē. Jātēlo, ka mums jau īstenībā patīk, ka mūs čakarē. Neziņa. Nenoteiktība.
Klusums. Nav oligarha, kas sausu muti mums stāstītu, ka viņš mūs čakarē mūsu pašu labā.
Klusums. Pagaidām nav neviena, kas runātu tukšu. Tas ir labi. Klusumā varot dzirdēt kādu klusu balstiņu - sirds patiesību.

Izvadot oligarhu no sevis,
Kā vienmēr jūsu,
Mikus&ZeltaCaunas

Jaunākajā žurnālā