Einārs Cilinskis. Foto: Edijs Pālens, LETA
Ministra Cilinska iespējamā atbilde uz ultimātu jau ir uzpūsta par publisku intrigu
Paši pūta, paši dega. Šoreiz paruna attiecināma uz Ministru prezidentes ietekmētāju vēlmi publiski nostrostēt ministrus par to, cik slikti tiem klāsies, ja viņi sadomās 16.martā iet pie Brīvības pieminekļa. Jārēķinās ar ministra krēsla zaudēšanu.
Vai tāds publisks ultimāts bija vajadzīgs, gudrs un cienīgs gājiens?
Jau no sākta gala bija skaidrs, ka te runa ir tikai par vienu ministru - Eināru Cilinski. Politikas aprindās labi zināms, ka Cilinskis pavisam nav tas dedzīgākais 16.marta gājiena pie Brīvības pieminekļa fans. Es pieļauju, ka viņš pats varētu būt apsvēris jautājumu, vai arī šogad tajā gājienā jāpiedalās. Taču es nepieļauju pat procenta varbūtību, ka nepiedalīšanās būtu saistāma ar Eināra bailēm zaudēt ministra amatu.
