Vitālijs Skrīvelis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Eiropas komisārs Tjerī Bretons iedrošinājis Latvijas farmācijas kompānijas gādāt, lai tās iegūst iespēju ražot vakcīnas pret Covid-19. To pārstāvis Vitālijs Skrīvelis gan lielās cerības bremzē ar piesardzību
Sarunas par vakcīnu ražošanu Latvijā iegriezās virpuļviesuļa ātrumā. Februāra beigās visas ES valstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu apzināt iespējas ražot Covid-19 vakcīnas. Trīs Latvijas farmācijas uzņēmumu — Grindeks, Olainfarm un Pharmidea — pārstāvji 1. martā sagatavoja savu priekšlikumu. 19. martā viņi saņēma ziņu, ka Bretons ieradīsies Rīgā, 22. martā viņi jau mēģināja konkretizēt plānus.
«Mēs tomēr izstrādājām ambiciozu plānu,» piektdienas vakarā videosaziņā skaidro Vitālijs Skrīvelis, Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. «To var īstenot tikai tad, kad ir iegūta vakcīnas ražošanas licence no kāda lielā vakcīnu ražotāja, kas savu vakcīnu Eiropas Zāļu aģentūrā jau ir reģistrējis. Tātad — ja mēs iegūstam licenci ražot Pfizer, AstraZeneca, Moderna vai Johnson & Johnson vakcīnas. Un tad, ja valdība būs pieņēmusi lēmumu atbalstīt rūpnīcas celšanas finansējumu. Bet pirmais priekšnosacījums — lai kāds no vakcīnu patentu un tehnoloģiju īpašniekiem būtu ar mieru pārdot licenci!» Sarunas laikā Skrīvelis min vēl vairākus priekšnosacījumus, kam jānotiek, lai Latvijā būtu iespējams saražot tik daudz vakcīnu, ka ar tām atbilstoši iecerētajam varētu apgādāt visu Ziemeļeiropas reģionu.
