Ilustrācija — Krišs Salmanis.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Izcilais čehu un franču rakstnieks Milans Kundera aizgāja mūžībā pirms nepilna gada — 2023. gada 11. jūlijā. Latvijā viņš labi pazīstams kā romānists, viņa darbi Joks, Atvadu valsis, Nepanesamais esības vieglums un Nemirstība latviešu valodā ir tulkoti no čehu valodas, bet Identitāte un Neziņa — no franču valodas.
Tomēr literāro karjeru 1929. gadā dzimušais Kundera neilgi pēc Otrā pasaules kara sāka kā dzejnieks (interesanti, ka viens viņa dzejolis ir atdzejots arī latviešu valodā un iekļauts 1960. gadā izdotajā čehu prozas un dzejas izlasē Tatru leģenda). Vēlāk Kundera pievērsās dramaturģijai, bet vairākos sējumos jeb «burtnīcās» izdeva arī stāstu krājumu. Tam sekoja romāns Joks (1967), ar kuru viņš acumirklī kļuva par čehu literārās skatuves zvaigzni un kas pavēra viņam ceļu uz pasaules literatūru. Kad 1968. gadā Čehoslovākijā iebruka Padomju Savienība un citas Varšavas līguma valstis, Kundera — aktīvs liberalizācijas centienu aizstāvis — zaudēja gan pasniedzēja darbu Kino un televīzijas fakultātē, gan iespējas publicēties. Pirms došanās emigrācijā uz Franciju 1975. gadā viņš vēl uzrakstīja romānus Dzīve ir citur un Atvadu valsis. Kunderas turpmākie darbi sarakstīti Francijā, tomēr čehu valodā, pat ja vispirms publicēti franču tulkojumā. Starp tādiem ir arī romāns Nepanesamais esības vieglums (1984), kas Kunderam atnesa pasaules slavu un patlaban ir tulkots 44 valodās. Pēdējais čehu valodā sarakstītais romāns Nemirstība (1988) vienlaikus ir arī pirmais, kas vairs nav veltīts «čehu tematikai». Pēc Samta revolūcijas 1989. gadā, kad Kunderam pavērās iespēja atgriezties dzimtenē, viņš palika dzīvot Francijā, savus pēdējos četrus romānus sarakstīdams franču valodā, un politiskās norises Čehoslovākijā un vēlāk Čehijā nekomentēja.
