Ilustrācija — Evija Freidenfelde.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
Kādas koncentrācijas nometnes stāsts. Fragmenti
Ierašanās
Mūs izkrauj pa vienam. Kādam rokas satītas ar skoču, man — stingri savilktas ar roku dzelžiem, visiem galvā maiss. Viss, ko esmu paņēmis līdzi no iepriekšējā pagraba, — mans manuskripts, pārējais ir mugurā. Ar maisu galvā mūs nostāda pie sienas, cītīgi pārmeklē, ļauj paņemt papīra lapas no līdzpaņemtās vecās mapes.
Pēc ierašanās mēs katrs ar laiku saprotam, ka šis nav cietums, vismaz ne oficiāls cietums, kur parasti iesloga cilvēkus. Te ir par pavisam citiem pantiem: spiegošanu, terorismu, ekstrēmismu. Vēlāk saskaņā ar septiņiem Krimināllikuma pantiem es saņemšu divus spriedumus, kopā — piecpadsmit gadu. Seši būs saistīti ar manu profesionālo — žurnālista — darbību, un tikai viens — par spiegošanu. Tā ir gandrīz visiem: šis cietums ir «sevišķi bīstamajiem».
