Mute ir mana mulda

Uldis Bērziņš 2011. gadā intervijā žurnālam Ir.
Foto — Andrejs Terentjevs, no Ir arhīva

Uldis Bērziņš 2011. gadā intervijā žurnālam Ir. Foto — Andrejs Terentjevs, no Ir arhīva.

Uldis Bērziņš (1944—2021) paliks latviešu literatūrā kā viens no mūsu spilgtākajiem, nozīmīgākajiem dzejniekiem un tulkotājiem

Mutes brūķētājs, vēstures velnu dīdītājs, svešmēļu pārcēlājs, sirdsapziņas urdītājs... Valodas pasaules radītājs.

Tas bija Uldis Bērziņš, kurš 24. martā aizgāja mūžībā un uz mūžiem paliks latviešu literatūrā kā viens no mūsu spilgtākajiem, nozīmīgākajiem dzejniekiem un tulkotājiem.

Bērziņš plašākai publikai nav tik pazīstams kā Vācietis, Ziedonis vai Peters, bet ar savu talantu un kūsājošo pasaules izjūtu, kurā mutuļo miesa un mīti, sviedri un svētums, viņš ne tikai radījis nebijušu, jaunu realitāti, bet arī spridzinājis mūrus, kas latviešu valodu ieslēdz pieklājīgi rimtās, oficiāli aprobētās formās.

Jaunākajā žurnālā