«Vienu brīdi bija iestājies piesātinājums,» atzīst pētnieks. Taču, kad Ilgonis Vilks nopirka ar datoru vadāmu teleskopu, interese par zvaigžņu vērošanu atgriezās ar uzviju. Tagad viņš vēro, fotografē un ar skaistākajiem kadriem piedalās astronomijas fotokonkursos.
Kamēr pasaules ievērojamākajiem pētniekiem dala Nobela prēmijas, četri latviešu zinātnieki atminas, kā pirmoreiz aizrāvušies ar savu nodarbošanos un kur meklējamas viņu zinātniskās darbības saknes
Zvaigžņu apburtais
Astronoma Ilgoņa Vilka (55) bērnības rotaļlieta bija tālskatis. Viņš dzīvoja klusā, nomaļā Rīgas vietā Vairogu ielā. Četru dzīvokļu mājā ar draudzīgiem kaimiņiem un palielu pagalmu ar dārziņu, kur spēlēties. Tur pirmo reizi vēries zvaigznēs.
Trīspadsmit gadu vecumā tēvs viņa rīcībā nodeva tālskati. Tas bija paredzēts, lai šautuvē varētu skatīties uz mērķi 25 metru attālumā. Vilks tam atrada citu pielietojumu. «Gāju ārā un pētīju, ko vien varēja redzēt.» Arī kaimiņu logos reizi pa reizei gadījās ieskatīties, šķelmīgi atzīstas astronoms.
