Uldis Mākulis: «Man patīk būt aizkulišu cilvēkam. Izskatās tā, ka viss notiek pats no sevis, tomēr pasaulē nav nejaušību. Lai notiktu nejaušības, ir smagi jāstrādā.» Foto Kārlis Bērziņš
Jau 20 gadus Uldis Mākulis uz savu šābrīža mītnes zemi Šveici ved Latvijas mūziku, literatūru un kino. Izveidojot galeriju Cīrihē, pieteicis ambīcijas kļūt par vērienīgu mākslas eksportētāju
Latvieša Ulda Mākuļa galerija ARS 28 10. februārī svinēs divu mēnešu jubileju. Brīdis, kad bērns ir nedaudz apvēlies, māte var atvilkt elpu. «Es nepārdodu desu, sieru vai jogurtu,» Uldis, sazvanīts darbavietā Cīrihē, Hochstrasse 28, atrauc, kad lūdzu rezumēt šo periodu. «Ir jānotiek satikšanās mirklim. Man savulaik ir noticējuši cilvēki, kas interesējas par mūziku, literatūru un filmām. Tagad vēlos, lai notic, ka iestājos par labu mākslu.»
Galerists sarunā daudz piemin pašmotivāciju, mūžīgo vēlēšanos sevi pierādīt ārpus iestaigātām trasēm. Studējot mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā, sapratis, ka viņu interesē papīra priekšmetu, grafikas un foto restaurācija. 90. gadu sākumā iemēģinājis roku grafikas restauratora darbā Aizrobežu mākslas muzejā. Taču Latvijā iespējas šo arodu apgūt akadēmiski neesot joprojām. 1997. gadā Uldim izdevās iegūt Šveices valsts, pēc tam IKEA stipendiju studijām Bernes Tēlotājmākslas augstskolā. 17 gadus bijis restaurators Šveices Nacionālajā muzejā.
