Gabriels un latviešu emocionālais imperatīvs

  • Rita Ruduša
  • 20.03.2013.
  • IR
Uz Gabriela apakšdelma uztetovēts citāts no Kārļa Vērdiņa dzejoļa Eņģelis. Kāpēc tāda doma ienāca prātā? «Nezinu,» atbild Gabriels. «Droši vien tāpēc, ka pats esmu eņģelis [eņģeļa vārdā nosaukts], tāpēc pirmā rindiņa šķita piemērota.»

Uz Gabriela apakšdelma uztetovēts citāts no Kārļa Vērdiņa dzejoļa Eņģelis. Kāpēc tāda doma ienāca prātā? «Nezinu,» atbild Gabriels. «Droši vien tāpēc, ka pats esmu eņģelis [eņģeļa vārdā nosaukts], tāpēc pirmā rindiņa šķita piemērota.»

Britu kora mūzikas komponists Gabriels Džeksons (50) Latvijā atradis ideālu vidi savai daiļradei - šī ir valsts, kurā cilvēki dzied tā, kā to nedara neviens cits. Nav nejaušība, ka kritiķu slavināto disku A Ship with Unfurled Sails viņš ierakstījis ar kori Latvija un arī savam pirmajam operas projektam izvēlējies Latviju  

Gabrielam bija kādi astoņi gadi, kad atklājās, ka viņš nav Jurijs Gagarins. «Bija mulsinoši uzzināt, ka Gagarins ir padomju kosmonauts, jo es domāju, ka Gagarins esmu es,» smejoties saka Gabriels, nostājies sava Dienvidlondonas dzīvokļa viesistabas stūrī, iepretim mākslinieka Džeimsa Beitsa litogrāfijai Cilvēces labad, kuras galvenais tēls ir Gagarins - cēls un skafandrots. Māte dēlu bija iesaukusi par Gagarinu, jo viņš nevarēja izrunāt savu vārdu («man sanāca Gaga»), bet bija piemirsusi paskaidrot, ko šis vārds nozīmē. 

Jaunākajā žurnālā