Foto — Rūta Kalmuka, F64.
Profesora Morisa Halles (89) valodnieka slava mani nebija sasniegusi, taču, kad filoloģiju izstudējis draugs pastāstīja, ka Liepājā dzimušais akadēmiķis ir tuvākais kolēģis modernās lingvistikas tēvam Noamam Čomskim, prātā iemirgojās «sarkanā lampiņa». Halle šogad negaidīti divreiz ieradās Latvijā un intervijā atzina, ka varbūt uz Rīgu izdosies atvilināt arī pašu Čomski, kurš esot izbrīnīts par savā vārdā nosaukto krogu Latvijas galvaspilsētā
Saruna ar Morisu Halli dod iespēju piedzīvot kārtējo mirkli «alternatīvās vēstures» - iztēloties, kā būtu, ja Otrais pasaules karš nebūtu iznīcinājis Latvijas valstiskumu. Vai te būtu vairāk spējīgu cilvēku? Taču to, cik neauglīga ir vēstures minēšana, acumirklī liek atskārst cits fakts - pretim sēdošo cilvēku nemaz nesauktu Halle, bet gan dzimtajā uzvārdā Pinkovics, un jāšaubās, vai viņa ceļi Latvijā liktenīgi krustotos ar Čomska ceļiem. Savukārt, lai iedomātos, kas ar ievērojamo lingvistu būtu noticis, ja viņš Latviju nepamestu, iztēle nav vajadzīga - visticamāk, viņš kara beigas nesagaidītu, tāpat kā tūkstošiem citu ebreju.
