Sākumā negāja viegli, mēģinot cilvēkus pārliecināt, motivējot, veicot pārrunas. «Kāds par mani pat sūdzējās, rakstīja uz Rīgas namu pārvaldnieku, ka es kā tāda sektante visus uz kaut ko aģitējot,» stāsta renovētās ēkas dzīvokļu īpašnieku biedrības vadītāja Žanna Manakova. Foto — Edmunds Brencis.
Siltināt daudzdzīvokļu ēku ir izdevīgi, draudzīgi videi, un lielu daļu no šī procesa izdevumiem sedz valsts. Taču tā sākšanai vajag īpašnieku iniciatīvu un spēju vienoties
To, ka pelēkzaļā ēka ar stiklotām durvīm Kristapa ielā 18 ir tik ierastā hruščovka, nodod varbūt vienīgi fakts, ka tā ietupusi pa vidu divām tāda paša apjoma paplukušām un joprojām neremontētām kaimiņienēm.
Pēc renovācijas, kas mājā pabeigta pērnruden, atšķirības starp tām ir ievērojamas. Ne tikai fasādes košumā. Apkurei patērētās enerģijas apjoms renovētajā ēkā samazinājies no 171 līdz 62 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, kas ziemas mēnešos samazina apkures rēķinu tik lielā mērā, ka kompensē renovācijai paņemtā kredīta atmaksu, stāsta nama iedzīvotāji. Tas ir arī daudz draudzīgāks planētai, jo nama radītās kopējās oglekļa dioksīda emisijas tagad sarukušas no 125 līdz 53 tonnām gadā.
