Smilšu iela Rīgā 1918. gadā. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Rīgā atsāk darboties telefoni, toties parkos kluss — neskan putnu dziesmas
No 1. maija Rīgā atkal sāka darboties privātie telefona sakari, kas kara laikā bija aizliegti. Pirmajā dienā darbojās 139 pieslēgumi, pieteikušies bija vēl aptuveni 500 abonentu. Sarakstu ar telefona numuriem solīja publicēt 15. maijā. Telefona numuros šajā laikā bija trīs cipari. Varas iestādes īpašu uzmanību pievērsa drošībai, piedraudot ar bargiem sodiem par telefona sakaru bojāšanu vai traucēšanu.
Vācu okupācijas varas iestādes turpināja ieviest savus pārvaldes principus gada sākumā ieņemtajās teritorijās. Daugavpils komandants maija sākumā atcēla iepriekšējā gadā pēc Februāra revolūcijas ievēlēto pilsētas domi. Tās vietā pavēlēja sastādīt jaunu pilsētas domi, pārstāvniecību tajā nosakot pēc tautībām un ticībām, paredzot šādu sadalījumu: 14 vācieši, 13 krievi, 14 poļi, 10 ebreji un pa sešiem igauņiem un latviešiem. Vadošos amatus jaunajā pašvaldības institūcijā galvenokārt ieņēma vācieši.
