Nīderlandiešu ainavu arhitekts Piet Oudolf iedvesmu guvis dabā — savvaļas pļavās, purvos un mežmalās. Rietumkorkas dārzu Īrijā viņš veidojis kā lauku ainavu, kurā ir smilgas, skarenes, dažādas citas graudzāles un krāsās pieticīgas ziemcietes.
Šogad veidojot vasaras dārzu, iedvesma jāmeklē lauku dabas ainavā. Tās rāmais un klusais skaistums ir tas, pēc kā ilgojas mūsdienīgi pilsētu dārzi
Kad esam noguruši no datoru rūkoņas un tastatūras klaboņas, mašīnu un tramvaju radītajiem trokšņiem, ziņām un šoviem, mieru visbiežāk meklējam laukos, mežā, pie jūras. Klusums, kuru izrotā tikai putnu čivināšana, pļavas puķu un smilgu pieticīgais skaistums remdē labāk par meditāciju. Vēja čaboņa lapās, rasa zem kailajām pēdām un gleznainā ainava atspirdzina. Šādu skaistumu modernā ainavu arhitektūra aicina atnest pilsētas dārzos. Nevis kopēt lauku ainavu, bet veidot pilsētas dārzus pēc iespējas dabiskākus, ļaujot tajos ziedēt kumelītēm, rudbekijām, raspodiņiem un raudenēm, stāsta darbnīcas ALPS ainavu arhitekte Ilze Rukšāne. Pēc viņas vārdiem, modē dārzi, kas dziedina. «Mūsdienās dārzi aizvien biežāk tiek veidoti pēc ārstniecības dārzu principiem,» saka Ilze. Ne tikai tādēļ, lai no ārstnieciskajiem augiem gatavotu tējas un dziras. Ar to palīdzību var veidot dārzu, kas, gadalaikiem mainoties, saglabā skaistumu.
