Atjaunotās pilsdrupas ir nominētas skatē Gada labākā būve Latvijā 2020 kategorijā Restaurācija. Foto — Dina Preisa
Mazpilsēta krātera iedobē: tēju rūķa apciemojums, ķiršu laiks Ceriņu dārzā, Ķestermežs un šūpuļtīkli, Veselības taka, Bērzes upes senleja, koncertzāle Zinta, atdzimusī Livonijas ordeņa pils un Hildas Vīkas māksla
Dina Preisa: «Dobele ir mana mīļākā pilsēta — tur nodzīvoti seši skaisti jaunības gadi. Lai arī citiem tā reti kad iznāk pa ceļam, vēlos iedrošināt tomēr aizbraukt uz mazpilsētu, kas lepojas ir vislielāko saulaino dienu skaitu gadā! Kultūras un tūrisma jomā Dobelei ir vesela buķete pārsteidzošu piedāvājumu, sākot ar atjaunoto Livonijas ordeņa pili un beidzot ar Santjago ceļu, kas vijas cauri pilsētas ainavām Tērvetes virzienā.»
Dobele rakstos pirmo reizi tikusi minēta jau 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā, taču pilsētas tiesības tai piešķīra tikai 1917. gadā. Savukārt vietvārda izcelsme jāmeklē pavisam tālā senatnē, kad pirms 290 miljoniem gadu te notikusi grandioza kosmiska katastrofa. Nokrītot meteorītam, radās iežu deformācijas un izveidojās padziļinājums četru kilometru diametrā. Ieplaku jeb dobi vēlāk sākušas apdzīvot zemgaļu priekšteču ciltis. Vietējie ļaudis to, iespējams, nodēvējuši par Dobi, pēcāk — par Dobeli.
