Ilustrācija — Freepik.
Pieprasījums pēc piedzīvojumu tūrisma aug. To veicina mūsu latviskā identitāte, dzīvesveida pārmaiņas un sociālie tīkli
Vēl pirms divām paaudzēm latvieši daudz aktīvāk izmantoja dabu, lai gūtu no tās labumu, — gāja sēņot, ogot, makšķerēt, medīt. Taču gadu gaitā sabiedrība transformējusies, un tagad āra vidi pārsvarā izmantojam nemateriāliem mērķiem, rāda Vidzemes Augstskolā veikts pētījums. Aptuveni 90% respondentu atbildējuši, ka bieži iesaistās kustīga dzīvesveida aktivitātēs dabā. Gandrīz 70% ikdienā vai brīvdienās dodas garajās pastaigās, un vairāk nekā 60% izbauda atpūtu pie ūdens.
«Dzīvojot vietā, kur mainās gadalaiki, mēs vēl neesam urbanizējušies tiktāl, lai varētu visu gadu dzīvot mākslīgā apgaismojumā,» secina ģeogrāfs, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks tūrisma jomā Andris Klepers. «Būt dabā pieprasa mūsu identitāte.» Mēs nevaram aizbēgt no tā, ka gribas būt ārā, pie ugunskura.
