Latvijā veselības aprūpes finansējuma īpatsvars IKP ir zemākais ES
Upēs ledus šajā janvārī brakšķ un lūst, vietām sablīvējas un izraisa plūdus, citviet var izšķīst zem kājām un ieraut dzelmē. Ziņās šīs ainas mijas ar stāstiem par slimnīcām un mediķiem un neviļus saslēdzas kopējā satraukumā. Uz ļoti plāna ledus atrodas visa mūsu veselības aprūpes sistēma, un aizvien biežāk dzirdam draudīgas skaņas.
Sevišķu uzmanību šajās dienās piesaistījusi Austrumu slimnīca, kurai jaunais gads nav sācies laimīgi. Jau kopš decembra virsrakstos vīdēja ziņas par augsti kvalificētu un grūti aizvietojamu kakla, ausu un deguna ķirurgu gatavošanos pamest darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centrā. Gada izskaņā divi no trim pieredzējušajiem ķirurgiem tiešām darbu atstāja. Tā jebkurā gadījumā būtu nopietna problēma RAKUS spējai nodrošināt visus pacientus ar pienācīgu aprūpi, taču situācija ap Onkoloģijas centru vēl eskalējās, jo 30. decembrī 20 centra ārsti brīdināja par iespējamu kolektīvu atlūgumu, bet piektdien, 6. janvārī, jau 57 ārsti nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam, veselības ministrei un RAKUS valdei, kurā protestē pret slimnīcas vadības attieksmi pret centru un plānotajām strukturālajām izmaiņām. Tas neizskatījās pēc soļa pretī veselības ministres Līgas Meņģelsones gada pirmajā darba dienā RAKUS padomei dotajam uzdevumam mēneša laikā atrisināt konfliktu starp slimnīcas vadību un Onkoloģijas centra ārstiem.
