Ukrainas 5. kājnieku pulka karavīrs bunkurā austrumu frontē Doneckas reģionā. Foto — Scanpix.
Majors Jānis Slaidiņš ir pārliecināts, ka mobilizācija Krievijā un kopēja Krievijas un Baltkrievijas armijas grupējuma izveidošana nemainīs kara gaitu
Kerčas tilta saspridzināšana 8. oktobrī būtiski pasliktinājusi Krievijas armijas apgādi Krimā un Dņepras labajā krastā, taču sekoja plašs raķešu uzbrukums civiliem objektiem Ukrainā un Kremļa kodoldraudu pastiprināšanās, savukārt NATO valstis šonedēļ sāka kodolreaģēšanas mācības.
Ir turpina intervēt ekspertus, kuri skaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus Ukrainas karā. Pirmdien runājām ar Zemessardzes štāba virsnieku majoru Jāni Slaidiņu.
Svētdien Hersonas okupācijas iestādes paziņoja, ka sāk evakuēties uz Krimu. Vai gatavojas pilsētas atdošanai?
Kā raksturo Ukrainas bruņoto spēku komandieris [Valerijs] Zalužnijs, situācija ir smaga, bet iniciatīva pašlaik pieder ukraiņiem. Pirmām kārtām dienvidos, varbūt mazāk austrumos. Bet, jā, tas ir pirmais rādītājs, ka Hersonā, Dņepras labajā krastā, krieviem neiet labi. Šī evakuācija liecina, ka krievi varētu atstāt [Hersonu], jo viņiem ir problēmas ar apgādi. Ukraiņi ļoti labi izmanto iespēju, sitot pa Krievijas armijas apgādes punktiem, pa pārceltuvēm, pa tiltiem, un tas sarežģī šā diezgan lielā Krievijas armijas grupējuma apgādāšanu ar nepieciešamajām kara lietām.
