Kaspars Pudāns. Foto — Edmunds Brencis.
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Kaspars Pudāns skaidro, ko nozīmē iniciatīva karā, un gaida ukraiņu kombinētu ieroču šķiru uzbrukumu
Nu jau vairāk nekā divu nedēļu laikā Krievijas spēki anektētajā Krimā piedzīvojuši smagus zaudējumus: sagrautas lidostas, uzsprāgušas munīcijas noliktavas, trāpīts pat Melnās jūras flotes sirdī — štābā Sevastopolē. Kopš Ukrainas kara sākuma pagājis pusgads. Vai nākamajos mēnešos varam sagaidīt būtiskas izmaiņas frontes līnijā?
Ir turpina intervēt speciālistus, kas izskaidro notiekošo un iezīmē nākotnes scenārijus Ukrainas karā. Pirmdien runājām ar Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri, pulkvedi Kasparu Pudānu.
Pirms pāris nedēļām ar NBS Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieku Ēriku Nagli runājām par maldināšanu un to, kur varētu gaidīt ukraiņu galveno triecienu — Hersonas vai citā virzienā. Nu jau kādu laiku redzam, ka Krimā notiek sprādzieni, iznīcinātas krievu lidmašīnas, munīcija. Varbūt šis ir īstais virziens?
Manā izpratnē Hersonas kara zona un Krima ir viens virziens. Kad jūlijā Ukraina paziņoja, [ka uzbruks Hersonai], tas raisīja pārdomas, vai tā bija maldināšana krieviem, lai viņus dezorientētu, bet patiesībā īstais uzbrukums drīzāk būtu ziemeļos, lai kārtīgi atgūtu Harkivu un atspiestu krievus līdz robežai. Vai varbūt, lai atgūtu Donbasu. Tas gluži neapstiprinājās. Mēs neredzam, ka ukraiņiem būtu liela vēlme atgūt Donbasu.
