Saskaitīt sievietes un seniorus — nu un?

Lovlīna Rihela Brenna.
Foto — Māris Buholcs

Lovlīna Rihela Brenna. Foto — Māris Buholcs

Nogrimt ar akmeni kaklā, kurā iekaltas gadu desmitiem negrozītas uzņēmuma tradīcijas, vai pieņemt mainīgo pasauli un sākt respektēt dažādību — tas ir mūsdienu uzņēmējdarbības lielais jautājums, ir pārliecināta norvēģu dažādības vadības eksperte Lovlīna Rihela Brenna

Pateicoties viņai, Norvēģija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kurā ieviests nacionālais dažādības vadības standarts. Tas gan nenozīmē, ka uzņēmumos tiek noteiktas kvotas sieviešu, cilvēku ar invaliditāti, homoseksuālu personu vai kā citādi atšķirīgo īpatsvaram. Ar to vien ir par maz, jo peļņu nes tieši prasme vadīt dažādību, ir pārliecināta Lovlīna Rihela Brenna.

«Tas nenozīmē tikai būt taisnīgam, nediskriminēt, bet gan saredzēt, ka dažādībai ir sakars ar biznesu, vērtību radīšanu un ilgtspēju. Vispirms ir būtiski atbildēt uz jautājumu, kāpēc dažādība kādā uzņēmumā vispār ir svarīga,» saka Brenna. Viņa aicina palūkoties uz dažādību visplašākajā nozīmē — tā ir atšķirīgs skatpunkts, ko mums katram dod savs unikālais dzīves gājums. Piemēram, arī tāda atšķirības pieredze, ko iegūst seniors jaunu cilvēku kolektīvā vai vienīgā sieviete 20—30 kolēģu vīriešu vidū. Mēs atšķirīgi uztveram situācijas un reaģējam, tāpēc katram vadītājam jāspēj izprast šo dažādību un mērķtiecīgi strādāt ar to.

Jaunākajā žurnālā