«Kad atkāpos no ārlietu ministra amata, tas bija ļoti vienkārša iemesla dēļ. Biju pie Siliņas kundzes un prasīju, vai viņa ir gatava mani aizstāvēt brīdī, kad no pilnīgi visām pusēm uzbrūk. Un viņa skaidri un gaiši teica, ka nav gatava mani aizstāvēt.» Foto — Reinis Hofmanis.
Krišjānis Kariņš uzskata, ka Jaunā Vienotība ir atkāpusies no saviem principiem un valdība ved valsti nepareizā virzienā
Pērn septembrī bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš kļuva par vecāko padomnieku starptautiskā konsultāciju firmā Kreab un nebija runājis ar medijiem, kopš vasarā aizgāja no politikas. Viņš noliedz, ka tagad atkal runā tāpēc, ka ģenerālprokurors sniedzis jaunu informāciju par lidojumu lietu, kuras dēļ viņš martā atkāpās no ārlietu ministra amata. Decembrī Kariņš aizgāja no Jaunās Vienotības valdes, jo tās «politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem».
Viņa runātajā ir daudz rūgtuma par partijas atbalsta trūkumu viņam. Kariņš 2019. gadā nolika Eiroparlamenta deputāta mandātu un atgriezās Latvijā, lai veidotu valdību, kad partijai bija tikai astoņas vietas Saeimā. Valdība kļuva par visilgāk strādājušo demokrātiskās Latvijas vēsturē, bet Saeimas vēlēšanās 2022. gadā JV ieguva visvairāk mandātu (26). Kariņš atkal izveidoja valdību, taču pāris mēnešus pēc Valsts prezidenta vēlēšanām 2023. gada vasarā atkāpās no amata un kļuva par ārlietu ministru Evikas Siliņas valdībā. Pēc atkāpšanās no šī posteņa drīz nolika arī Saeimas deputāta mandātu, bet jūnijā netika ievēlēts Eiroparlamentā, jo balsotāji viņu izsvītroja tikpat bieži, cik pievilka plusiņu, nobīdot sarakstā no otrās uz sesto vietu.
