Intervija
Livonija — latviešu tautas veidotāja

Kā Livonija veidoja latviešu tautu? Vēsturnieka Gustava Strengas skaidrojums

Gustavs Strenga.

Gustavs Strenga. Foto — Kristīne Madjare

Vēsturnieks Gustavs Strenga skaidro, kāpēc mums ir svarīga nesen latviski iznākusī igauņu pētnieku grāmata par Livonijas vēsturi

Grūti iedomāties, ka akadēmisks teksts par viduslaikiem varētu kļūt par dižpārdokli, bet tieši tā noticis ar nesen iznākušo grāmatu Livonijas vēsture. Grāmatnīcās pirms valsts svētkiem to faktiski vairs nevarēja nopirkt, otro laidienu sola pēc 19. novembra.

Grāmatas sekmes šķiet īpaši pārsteidzošas, jo igauņu vēsturnieka Anti Selerta un britu vēsturnieka Alana Mareja vadībā to sarakstījis igauņu pagātnes pētnieku kolektīvs, un grāmata sākotnēji iznākusi igauniski un angliski. Kā rakstīts ievadā, tā «sniedz mūsdienīgu, akadēmiski korektu, starptautiski zinātniski atzītu, pārnacionālu» skatījumu uz vairāk nekā 300 gadus ilgu periodu, kad mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā izveidojās un nostiprinājās katoliskajai Rietumeiropai raksturīgās politiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras. Šis posms latviešu historiogrāfijā līdz šim atspoguļots pārsvarā tikai caur mūsu nacionālā stāsta prizmu. 

Jaunākajā žurnālā

  • Recenzija
  • 19.11.2026.

Starp mierinājumu un nemieru

Kautkaili. Visas pasaules jūtas.
Kritiķa vērtējums: 4 no 5

Radars pasaulē

Aculiecinieku attēli liecina, ka atkārtotā gaisa triecienā ukraiņi otrdienas naktī sagrāvuši Krimu un Krieviju savienojošā Kerčas tilta arku virs autosatiksmei paredzētās daļas. Cietusi arī brauktuve, un satiksme ir slēgta. Otrdienas naktī arī Krievijas armija mērķēja pa diviem lieliem tiltiem Kijivā, kā arī energoapgādes uzņēmumiem, atkal izraisot elektrības un ūdenspadeves traucējumus.
  • Recenzija
  • 19.11.2026.

Virsotnes bez patosa

Teodors Ķirsis ekspedīcijā 1987. gadā. Publicitātes foto