INTERVIJA. Būdama pie varas pēdējos astoņus gadus, Zaļo un Zemnieku savienība spējusi saglabāt augstu popularitāti un nākamajā Saeimā var rēķināties ar izšķirošu lomu, veidojot valdības aprises. ZZS līderis Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka deputātu komandā nebūs pašnāvnieku, kas premjera kandidāta Aivara Lemberga personisko interešu dēļ ies pret veselo saprātu
Jūsu īsajā programmā rakstīts, ka «jāstrādā, lai labotu pieļautās kļūdas». ZZS ir bijusi visās 8. un 9.Saeimas valdībās. Kas ir kļūdas?
Dažas kļūdas ir saistītas ar to, ka vienu otru ministru nevajadzēja tik ilgi atstāt amatā. Cilvēkam ar laiku iestājas nogurums. Kļūda bija arī tas, ka tik ilgi atļāva Kalvītim strādāt. Tā ir viena no fundamentālām kļūdām.
Kāda ir ZZS atbildība par krīzi?
Šajā krīzē nevar būt ZZS atbildība tādā vispārinātā nozīmē. Neviens vēl nav izpētījis, vai krīze bija saistīta ar politiķu neprasmi strādāt un cik bija saistīta ar zviedru banku ietekmi. Cik politiķi varēja ietekmēt banku rīcību un cik naudas treknajos gados varēja iebāzt seifā nebaltām dienām – tas ir lielais jautājums. Vai politiķi varēja pateikt «Krīger, aizver muti!» un arodbiedrībām «ejiet prom!». Vai arī pateikt arodbiedrībām – jums ir taisnība, naudas ir daudz, pieliekam algas skolotājiem un pensijas pensionāriem.
Igaunijā ir tikai zviedru bankas, un tomēr viņu valdība spēja nolikt naudu nebaltai dienai.
Jāsaprot, ka šajos astoņos gados zaļajiem zemniekiem nekad nav bijis finanšu ministra. Ļoti īsu brīdi mums bija premjers Emsis, kuru, godīgi sakot, vairāk vai mazāk kontrolēja Tautas partijas uzraugi, bet beigās nekaunīgā kārtā norāva viņu nost. Mūsu uzdevums vairāk bija faktiski visu laiku prasīt naudu no valsts budžeta.
Pirms iepriekšējām vēlēšanām prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateica, ka nenosauktu jūsu premjera kandidātu Aivaru Lembergu kā valdības veidotāju. Kāpēc jūs domājat, ka prezidents Valdis Zatlers to darītu?
Es domāju, ka būs situācija, kurā Zatleram būs jāizvēlas. Un tas, kurš atnāks un noliks galdā pāri pār 50 balsīm. Nebūs jau izvēles.
Un Lembergs varētu būt tas cilvēks?
Kāpēc gan ne?
Savulaik Lembergs salīdzināja Šķēli ar Hitleru, Šleseru apvainoja valsts nozagšanā. Starp šiem cilvēkiem ir bijušas asas attiecības. Kāpēc domājat, ka Šķēle un Šlesers dos Lembergam iespēju kļūt par premjeru?
Domāju, ka ļoti daudzi pārspīlē to, cik Šlesers ar Šķēli vai Lembergu var vienoties. Komanda, kas startē no ZZS, ir ļoti daudzšķautņaina. Ir cilvēki no Liepājas partijas, no Ventspils, zaļie, zemnieki. Plus atsevišķas individualitātes. Vai Eigims klausīs, ko Lembergs teiks? Stipri šaubos. Diez vai Imants Kalniņš arī tāds būs, ja tiks iekšā. Es domāju, galvenā loma būs komandas kopējā pragmatiska viedokļa veidošanai, un nebūs tā, ka Lembergs vai Šķēle, vai Šlesers par kaut ko vienosies.
Vai Latvijai jāturpina sadarbība ar SVF?
Noteikti – jā. Paņemt naudu un uzmest – tā nedrīkst darīt. Tā faktiski ir uzticība kopumā, vai starptautiskā sabiedrība saprot, ka Latvijas valsts ir nopietns partneris.
Tas nozīmē, ka nākamgad budžeta deficīts ir jāierobežo līdz 6,5 procentiem?
Jā, šaubu nav.
Lembergs nupat izteicās, ka jāpārskata vienošanās ar SVF budžeta deficīta palielināšanas virzienā.
Tas arī varētu būt solis, mēģināts nav zaudēts. Ja neizdodas, tad jāpilda saistības.
Jūsu programmā arī solīts saglabāt pensijas un sociālos pabalstus pašreizējā līmenī. Vai ticat, ka ir iespējams samazināt budžeta deficītu un pildīt šo solījumu?
Vēlētājiem ir godīgi jāpasaka, ka bez nodokļu palielināšanas mēs neiztiksim. Domāju, ka jāskar nekustamā īpašuma nodoklis. Protams, visi runā par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, mēs arī esam to ielikuši programmā. Tas ir morālas dabas jautājums – vai ir kaut kāda solidaritāte, vai nav. Tur fiskālā efekta, protams, nav, būsim reālisti.
Jūsu īsajā programmā nav ne vārda par tiesiskuma nostiprināšanu. Vairs nav aktuāli?
Es domāju, ka ir. Bet 4000 zīmju programmu rakstīšana faktiski ir ķeksīša pievilkšana. Es piekrītu, ka varētu mainīt likumu un pateikt partijām – uz vēlēšanām rakstiet programmu, cik garu gribat. Ja nav ko pateikt, tad nerakstiet neko.
Bet jums nav garās programmas. Iznāk – nav ko pateikt?
Mums ir. Es nepaņēmu līdzi, mēs to nepubliskojam, jo programmas publiskošana – tas arī ir ļoti slidens variants.
Tā jums ir savai lietošanai?
Savai – cilvēkiem, kas iet uz politiskajām debatēm. Ielaižot to masu mediju telpā, eksperti, kas ir cits par citu gudrāki, protams, izkritizēs, nemaz nelasot.
Bet vēlētāji grib zināt, ko jūs pārstāvat. Varbūt publicēsit tomēr to internetā?
Internetā es negribētu likt. Paskatīšos, cik tā ir apstrādāta tīri valodnieciski. Kāpēc to nelaidām ārā? Mums partijā ir atsevišķas komisijas. Katra ir rakstījusi programmu, sadaļas esam salikuši kopā tīri mehāniski, līdz ar to nevaram publiski parādīt, ka tā ir valodnieciski noslīpēta.
Atgriežoties pie tiesiskuma, tas ir svarīgs jautājums – Lembergs tiek apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņš tiek tiesāts, tomēr ir jūsu premjera kandidāts. Ir pamats bažīties – ja viņš tiešām kļūtu par premjeru, varētu izmantot varu savās interesēs. Ir virkne gadījumu, kuros tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiek akceptēti vai neakceptēti atbilstoši tam, vai viņi ir bijuši labvēlīgi Lembergam.
Bet visās tiesās, kas līdz šim bijušas par viņu, viņš ir attaisnots. Trīs tiesās.
Visās trīs vienā vienīgā – Grinberga lietā.
Nu, vienalga, tiesas ta’ trīs!
Nav vienalga – tā ir tikai viena lieta trīs instancēs. Nevar salīdzināt Grinberga lietu ar pašreizējām apsūdzībām, kas ir smagas.
Kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs. Nebridīsim tālāk šajā mežā, jo mēs katrs paliekam pie sava viedokļa.
Vai jums nav bažas, ka Lembergs varētu izdarīt to pašu, ko Berluskoni Itālijā, kurš kļuva par premjerministru un tad mainīja likumus, lai viņu nevarētu notiesāt?
Es domāju, ka viņš to vienkārši nevar izdarīt. Pirmkārt, manuprāt, viņš netaisās neko tādu darīt, un otrs – nu, kā to var izdarīt? Vai tad kāds ZZS ir pašnāvnieks, kas sāks pieņemt tādus lēmumus, kas ir pret visu veselo saprātu?
Bet jūsu deputāts Bresis iesniedza mutatis mutandis likumu, kas stipri ierobežoja iespējas atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža iesniedza likuma grozījumus, kurus pašas nesaprata, bet Valsts prezidents no Saeimas tribīnes tos nosauca par valsts nozagšanu.
Ja atgriežamies pie mutatis mutandis, tad es principā, pēc būtības, esmu pret stukačiem.
Jūsu premjera kandidāts gan nav pret stukačiem. Viņam ļoti vajadzēja, lai darbā paliek KNAB darbinieks Bode, jo viņš pienesa viņam ziņas – tie Lemberga un Loskutova sarunu ieraksti ir pieejami.
Interesanti, ka jums tie ir pieejami, bet man nav. (Smejas.)
Tie ir pieejami internetā. Taču jautājums ir par stukačiem – Lembergam tādi ir vajadzīgi, bet jūs esat pret. Kā jūs to saskaņojat?
Nedomāju, ka viņam vajadzīgi stukači. Jums ir visas iespējas Lembergu uzaicināt pie sevis un visas šīs lietas no pirmavotiem uzzināt.
Labi, par zemniekiem. Ministrs Dūklavs pēdējā mēneša laikā ir nozīmīgi kavējis zemnieku kooperatīva izveidošanu, kas varētu piesaistīt lielu Eiropas naudu. Vai tas tiek darīts pārstrādes uzņēmumu interesēs?
Jums ir pilnīgi nepareiza informācija. Mēs esam par to, lai šis pārstrādes uzņēmums nonāk zemnieku kooperatīva rokās. Problēma ir tā, ka tur ir nofokusējušās divas zemnieku grupas, plus ir atsevišķa pārstrādātāju grupa, kuri uz šo naudu pretendē. Izšķiršanās acīmredzot būs tuvākajā laikā. Kurš ir labākais, to izšķirs viņu piedāvājums.
Vēl viens punkts programmā ir par latviešu valodas nostiprināšanu. Kā tas savienojams ar bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima iekļaušanu sarakstā, kurš pats ir atzinies, ka slikti runā latviski, un ir sodīts par to, ka pašvaldībā nerunā?
Es viņam pateicu – dārgais draugs, tu atnāci nacionālā apvienībā, ja tu tiec ievēlēts, tev būs jārunā latviski, nekādu runu. Es nenoliedzu, ka, risinot kādu tīri operatīvu jautājumu, es ar viņu runāju arī krieviski. Neuzskatu par apgrūtinājumu arī žurnālistiem atbildēt krieviski. Tāpat ir ar Eigimu, bet viņam nekādas atlaides valodas jomā nebūs.
Šķēle tagad ir teicis, ka pašvaldībās vajadzētu būt gataviem uzklausīt un atbildēt krieviski. Piekristu šādai nostājai?
Ir noteiktas normas un kārtība, kur latviešu valoda ir jālieto. Bet, ja tā ir vienkārša sarunu valoda, ja es redzu, ka cilvēkam ir grūti latviešu valodā, es pāreju uz krievu valodu.
Pēc kāda principa tad jūs uzņemat cilvēkus savā nacionālajā apvienībā? Vai Eigims pēkšņi kļuvis ārkārtīgi latviski nacionāli noskaņots un norūpējies par zemniekiem un zaļu Latviju? Vai arī tā ir balva par kādiem nopelniem, vai vienkārši izdevīgs darījums?
Mums kritēriji ir ļoti precīzi. Ir jautājumi, kur var skaidri paprasīt, ko viņš domā. Pirmkārt, elementāras lietas – bija vai nebija Latvijas okupācija? Ir divas valodas Latvijā vai ir viena valsts valoda – latviešu valoda? Kā būs, kad būs balsojums Saeimā, vot, par karaspēkiem Afganistānā, Irākā – ko tu darīsi, vai balsosi kopā ar Saskaņas centru? Ko darīsi, ja uzliks jautājumu nepilsoņiem dot tiesības vēlēt pašvaldības? Tie ir ļoti precīzi jautājumi, kas tomēr uztaisa to barjeru. Viņš atbildēja, ka piekrīt mūsu nostādnei.
Minējāt Afganistānu. Jūsu programmā ir divi punkti – «izstrādāt valsts militāro stratēģiju, kas noteiktu Latvijas aizsardzības politiku, kuras pamatā ir kolektīvās aizsardzības principi», un «tuvākajā laikā izvest karavīrus no Afganistānas». Vai tie nav pretrunā?
Absolūti ne. Mūsu prioritāte ir Rietumu sabiedrotie, NATO. Ja būs jautājums par Afganistānu – vai saglabāt karaspēku -, mēs balsosim par. Mēs nekad šo soli nedarīsim bez saskaņošanas ar mūsu sabiedrotajiem. «Tuvākajā laikā izvest karaspēku no Afganistānas» – tas nozīmē diskusijas sākšanu.
Jautājums par koalīciju. Cik noprotams, ar PCTVL jūs nebūtu gatavi. Saskaņas centrs?
Saskaņas centrs – nu, Ozoliņa kungs jau mūs tur ir ielicis, ko es tur piebildīšu. (Smejas.)
Tātad jūs piekrītat?
Pašreiz ir reāla valdība, kas strādā. Neredzu nekādas problēmas strādāt arī pēc vēlēšanām kopā. Jo Dombrovskis ir ļoti normāls valdības vadītājs, un arī Lembergs to atzinis. Viņš ir pragmatisks, konservatīvs politiķis, kas vienkārši dara savu darbu, un, ja ir problēmas, mēs varam aiziet izrunāties.
Jūs par Vienotību, bet neatbildējāt uz jautājumu par SC.
Kā pirmo mēs, protams, izskatām iespēju strādāt kopā ar Vienotību. Tā kā mūsu stratēģiskais partneris ir Rietumi, tad ir loģiski, ka mūsu stratēģiskais partneris ir partija, kas orientēta uz Rietumu vērtībām. Jautājums – kas notiek, ja Vienotība uzstāda kaut kādas savas prasības un noliek mūs pilnīgi otrā lomā.
Tad jūs ejat uz Austrumiem?
Tas Austrumu uzstādījums ir jautājumi, ko es jums pateicu. Es nevaru iedomāties, kā tādā valdībā var strādāt. Nu, piemēram, uzliks vēlāk kaut kādu jautājumu, es nezinu, nevis par Afganistānu, bet kaut ko citu. Nu, un ko tad – SC visu laiku balsojis pret šīm misijām, un pēkšņi sāks balsot par? Kā tad tā valdība strādās?
Tomēr jūs esat pieļāvuši iespēju strādāt Urbanoviča valdībā.
Ja viņi pilnīgi konkrēti koalīcijas līgumā vai kur saraksta virkni punktu, ka ir kontinuitāte šai politikai, kas līdz šim ir īstenota. Jautājums – vai viņi to darīs? Ja nedarīs, tad acīmredzot viņiem nekas ar mums nesanāks.
Kas ir jūsu prezidenta kandidāts?
Speciāli neesam meklējuši un par to runājuši. Varu atbildēt par sevi – man Zatlers nekādas problēmas neizraisa. Nu, neteiksim problēmas, bet viņš ir audzis. Laiks vēl ir, droši vien citi nosauks kādus kandidātus, bet, ja šodien jābalso, es balsotu par viņu.
Mēs runājām par Eigimu, bet jums sarakstā ir vairāki interesanti kandidāti. Piemēram, Ščerbatiha kungs. Šajā Saeimā viņš vairāk laika pavadīja svaru zālē nekā Saeimā.
Viņš nav runājis nevienu reizi ar’.
Un jūs paņemat klāt vēl kultūristu Visocki. Vai šie ir piemēroti kandidāti?
Cilvēkiem jādod iespēja izvēlei. Latgales sarakstā mums ir Šķesters, bijušais un pašreizējais Saeimas deputāts. Klaužs no Tautas partijas atnāca. Ir Ščerbatihs, ir Eigims. Nu, lai tauta izvēlas. Nu, Rīgā – Seržants.
Seržants ir otrais Rīgā, kaut gan nav nekādas politiķa pieredzes. Vai tas nav populisms?
Atbildēšu ļoti precīzi, kā mēs viņus saranžējām un kā viņš tika sarakstā. Protams, pirmais solis – pašas nodaļas izvirza, jo demokrātijas process ir jāsāk no apakšas. Tad mēs atsijājām, un saraksts tika iedots pazīstamajai firmai SKDS – lai vēlētājs saliek plusiņus un mīnusiņus. Un varu atklāt mazu noslēpumu – pilnīgi bez variantiem ir Koķe, un te ir atbilde, kāpēc Koķes nav nevienā sarakstā. Un te jums atbilde – Rīgā vispozitīvāk tiek vērtēti Seržants un Visockis.
Bet šādā veidā mēs dabūsim Saeimu, kas sastāv tikai no estrādes zvaigznēm. Tā ir jūsu izvēle, kurus piedāvāt, un jautājums ir par principiem. Piemēram, jūsu sarakstā ir Aleksandrs Kiršteins, ko TP izmeta par antisemītismu.
Bet viņu ļoti pozitīvi vērtē, un nebūs brīnums, ja viņš arī būs ievēlēts no Vidzemes.
Hitleru arī savulaik pozitīvi vērtēja…
Bet ko mēs lai darām?
Kā – ko? Formulējiet savus principus un kritērijus, kādus uzstādāt partijas biedriem.
Bet visi šie cilvēki, protams, zem šīm lietām, ko mēs jau iepriekš runājām, parakstījās, ka tās viņi ievēros. Cik katram būs prasmes to pēc tam realizēt – nu, neviens meistars no gaisa nekrīt.
Bet antisemītisms jums nav problēma?
Vienu lietu es esmu pateicis visiem mūsu draugiem. Jautājumos par attieksmi pret minoritātēm, konkrēti – ebrejiem, seksuālajām minoritātēm, nevar būt kaut kādas naida attieksmes izpausmes. Nekad nepieļaušu, ka mūsu apvienība ar tādām izies kā ar partijas viedokli.
Bet kāda vērtība ir no tāda partijas biedra kā Kiršteins? SKDS pateica, ka labs reitings?
Jā. Bet neapsteigsim notikumus.
Cik vietas jūs dabūsit nākamajā Saeimā?
Es domāju – divdesmit.
DOSJĒ. Kas jāzina par ZZS?
1. 9.Saeimā. ZZS vēlēšanās ieguva 16,7% balsu un 18 vietas Saeimā.
2. Pie varas. Bijusi visās trijās valdībās šīs Saeimas laikā, atbildot par izglītības, labklājības, zemkopības un vides jomu, kā arī elektronisko pārvaldi agrāk un reģionālo attīstību patlaban.
Skandāli.
Emša portfelis. 2007.gadā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu pret Saeimas priekšsēdi Induli Emsi par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006.gadā viņam Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Emsis pinās paskaidrojumos, tad atzina, ka sniedzis nepatiesas liecības. Zādzība nokļuva izmeklētāju uzmanības lokā, izmeklējot Saeimas deputātu kukuļošanu no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Emsis atkāpties negatavojās, un ZZS to arī neprasīja, tomēr pēc skandāla viņš lielo politiku pameta, bet joprojām darbojas Latvijas Zaļajā partijā.
Lembergs cietumā. 2007.gada martā ZZS premjera kandidāts Lembergs tika aizturēts, viņam tika piemērots apcietinājums un uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, naudas atmazgāšanu un īpašumtiesību nedeklarēšanu. Šīs un virkne citu apsūdzību sevišķi smagos noziegumos ir apkopotas lietā, kuru pašlaik izskata Rīgas apgabaltiesa. Lembergam piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Tiesa ir attaisnojusi Lembergu tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā viņš bija apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.
Tiesneši un ģenerālprokurors. 9.Saeimas laikā būtiskas izmaiņas piedzīvoja Satversmes tiesas sastāvs. Par tiesnesi kļuva Viktors Skudra, kurš bija pārstāvējis Lembergu tiesā kā advokāts. ST amatam ZZS izvirzīja arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, kura bija pieņēmusi Lembergam labvēlīgus lēmumus. Savukārt Augstākās tiesas amatam Saeima bez skaidras argumentācijas noraidīja Māri Vīgantu, kurš lēma par apcietinājuma piemērošanu Lembergam 2007.gadā. ZZS arī vienīgā no Saeimas partijām atklāti pateica, ka neatbalstīs Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.
Antimafijas likums. ZZS kopā ar TP novilcināja pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas sniegusi liecības pret saviem līdzdalībniekiem un tādējādi būtiski atvieglojusi augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanu.
Mutatis mutandis. 2008.gadā ZZS deputāts Vilnis Edvīns Bresis iesniedza priekšlikumus Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas būtiski sašaurinātu noziedzīgi iegūto līdzekļu jēdzienu. Deputāts pats nespēja paskaidrot, ko nozīmē lietotais termins mutatis mutandis. Izskanēja aizdomas, ka grozījumi ir Lemberga interesēs. Prezidents atdeva likumu Saeimai, kas to pieņēma jau bez mutatis mutandis.
Valsts nozagšanas likums. 2010. gada jūnijā ZZS deputātes Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža Saeimā iesniedza grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kas bija labvēlīgi lielajiem zemes īpašniekiem un radītu valstij daudzu miljonu latu zaudējumus. Prezidents grozījumus nodēvēja par valsts nozagšanu, un abas deputātes tos atsauca.
Balsu pirkšana. 2009.gada vēlēšanās Ogres vēlēšanu komisija vērsās drošības policijā par iespējamu balsu pirkšanas gadījumu – ka ZZS pārstāvji pērk balsis par šņabi, naudu un koncertu biļetēm. Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzpirkti vismaz 15 cilvēki, pārsvarā jaunieši. Zināmi tikai balsu pirkšanas izpildītāji, bet ne organizētāji. Viens no balsu pircējiem jau notiesāts.
Zemeņu kūka. 2008.gadā atklātībā nāca ziņa, ka īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) par valsts naudu (Ls 930) sarīkojusi dzimšanas dienas svinības, dokumentos pasākumu nosaucot par semināru pašvaldībām. Gudele atkāpās no ministres amata un izstājās no partijas.
3. 10.Saeimas vēlēšanas.
Premjerministra amata kandidāts Lembergs atkal nekandidē. Sarakstu pirmie numuri ir Raimonds Vējonis Rīgā, Jānis Dūklavs Vidzemē, Augusts Brigmanis Zemgalē, Gundars Daudze Kurzemē, Staņislavs Šķesters Latgalē.
4. Sarkanās līnijas.
ZZS līderi nepieļauj iespēju pēc vēlēšanām sadarboties vienīgi ar PCTVL, taču ir izteikušies, ka varētu strādāt Saskaņas centra premjera Urbanoviča valdībā, kaut gan priekšroku dotu koalīcijai ar Vienotību un VL-TB/LNNK.
5. Izredzes.
Reitingi stabili turas nedaudz virs 10%, un tās līderi cer uz aptuveni 20 deputātu vietām.
