Žurnāla rubrika: Svarīgi

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministri otrdien atbalstīja Eiropas mēroga finanšu sistēmas uzraudzības institūcijas izveidošanu, lai novērstu globālās ekonomikas krīzes atkārtošanos. ES dalībvalstis, Eiropas Komisija un Eiropas likumdevēji pagājušonedēļ noslēdza sākotnēju vienošanos, lai izveidotu trīs aģentūras, kas uzraudzīs bankas, apdrošinātājus un finanšu tirgus. Vienošanās arī paredz izveidot Eiropas Sistēmisko risku komiteju, kas koncentrēsies uz draudiem reģiona ekonomikai. Vienošanos vēl nepieciešams apstiprināt Eiropas Parlamentam. ES cer, ka jaunās aģentūras darbu varēs sākt jau janvārī.

Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers uzskata, ka ES vajadzētu no­slēgt vienotu līgumu ar Krieviju par gāzes piegādēm, jo atsevišķas vienošanās ne vienmēr ļauj bloka dalībvalstīm panākt izdevīgus nosacījumus. «Ja mēs paziņotu, ka apvienosimies un radīsim līgumu Eiropas gāzes tirgum, mēs nonāktu situācijā, kas būtu labāka katrai dalībval­stij, katrai kompānijai, katram lietotājam un patērētājam,» viņš teica. Etingers arī norādīja, ka Latvijā dabasgāzes cenas ir par 30% augstākas nekā Vācijā un šīs neatbilstības iemesls ir divpusējo līgumu slēgšana ar gāzes piegādātājiem.

Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins aicina vairāk dzert un smēķēt, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un palīdzētu risināt sociālās problēmas. «Cilvēkiem būtu jāsaprot – tie, kas dzer, tie, kas smēķē, vairāk palīdz valstij,» apgalvo ministrs. Kā liecina oficiālā statistika, Krievijā jau tā ir augsts alkohola un cigarešu patēriņš – smēķē 65% vīriešu, bet vidēji viens cilvēks gadā izdzer 18 litrus alkohola.

Vašingtonā 2.septembrī pēc 20 mēnešu pauzes atsākās tiešās Izraēlas un palestīniešu miera sarunas. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu vērsās pie palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa ar aicinājumu, lai palestīnieši atzīst Izraēlas kā ebreju nacionālās valsts statusu. Savukārt Abass mudināja Izraēlu pārtraukt kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās teritorijās un izbeigt Gazas joslas blokādi. Gan Netanjahu, gan Abass nosodījuši «visa veida vardarbību, kas vērsta pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem» Abi līderi arī apliecināja uzticību divu valstu konflikta atrisinājumam, kurā paredzēts, ka līdzās drošai Izraēlai tiks izveidota palestīniešu valsts.

Basku separātistu grupējums ETA pasludinājis pamieru. ETA pieņēmusi lēmumu atturēties no bruņotās darbības savā cīņā par basku zemju neatkarību, lai «dotu ceļu demokrātiskam procesam».

Bojātais britu enerģētikas giganta British Petroleum naftas urbums Meksikas līcī vairs nerada draudus, paziņoja admirālis Tads Allens, kurš no ASV administrācijas puses uzrauga katastrofas seku likvidēšanas darbus. Pagājušonedēļ urbumam tika uzmontēts jauns vārsts, ar kādu parasti tiek noslēgts urbums tā izstrādes laikā. Pēc sprādziena uz BP dziļurbuma platformas 20.aprīlī 87 dienu laikā kopumā izplūduši ap 4,9 miljoniem barelu naftas, un šī noplūde kļuvusi par lielāko šāda veida katastrofu vēsturē.

Īso vēstījumu sociālā tīkla Twitter lietotāju skaits sasniedzis 145 miljonus, savā blogā ziņo Twitter izpilddirektors Evans Viljamss. Bet to sīkprogrammu skaits, kuras izmanto Twitter dažādos veidos, ir sasniedzis 300 000. Viljamss uzskata, ka sociālais tīkls ap sevi ir radījis «ilgtspējīgu ekosistēmu».

Igaunija ir pēdējā vietā pasaulē iedzīvotāju reliģiozitātes ziņā, un arī Latvija šajā sarakstā neierindojas pirmajā simtā, liecina Gallup veiktā aptauja. Tikai 16% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju atzinuši reliģijas nozīmību, tāpat zemi rādītāji konstatēti Zviedrijā (17%) un Dānijā (19%). Latvija, kurā reliģijas nozīmīgumu atzinuši 39% respondentu, dala 101.-104.vietu 114 pētījumā iekļauto valstu un teritoriju vidū, savukārt Lietuva ar 42% ierindojusies 96.pozīcijā. Pirmajā vietā ir Bangladeša un Nigēra.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Pirmdien un otrdien oficiālā vizītē Latvijā bija ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un premjerministru Valdi Dombrovski (JL) un piedalījās abu valstu ekonomikas forumā. Vācijas kanclere atzina, ka Latvija ir lieliski tikusi galā ar ekonomisko krīzi un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām. Ar Zatleru Merkele pārrunāja gan Latvijas un Krievijas attiecības, gan tālāko Vācijas un Latvijas sadarbību ES un NATO un kopīgu darbu pie NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādes. Liela daļa Merkeles un Dombrovska sarunas bija veltīta ar ekonomiku saistītajiem jautājumiem. Latvijas puse Vācijas kanclerei iesniedza sarakstu ar iespējamajiem investīciju projektiem, kas Vācijai varētu likties interesanti. Šī bija pirmā Merkeles oficiālā vizīte Latvijā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings paaugstinājusi Latvijas nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu. Latvijas kredītreitings mainīts, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī valsts ārējās likviditātes rādītāju pozitīvajām tendencēm. Aģentūra norāda uz makroekonomisko rādītāju uzlabošanos: maksājumu bilances tekošā konta pārpalikumu 9,8% no iekšzemes kopprodukta 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu, kad tekošā konta deficīts sasniedza 22,3% no IKP, un arī uz veiksmīgi īstenoto budžeta konsolidāciju, kas ļāvusi fiskālo deficītu 2009.gadā noturēt 9% no IKP līmenī.

Šogad septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo laika periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 11%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apstrādes rūpniecībā pieaugums 2010.gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar 2009.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem bijis par 10,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 15,1%.

Latvijā straujš pārtikas produktu cenu kāpums nav gaidāms, uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Latvijas tirgū pārtikas ražotāju ir daudz un valda ļoti liela konkurence. Tāpat arī ražotāji nevar paaugstināt cenas ievērojami, jo iedzīvotāju maksātspēja ir būtiski sarukusi. «Pārtikas cenu kāpums būs par pāris procentiem, tas nevar pieaugt vairākas reizes,» teic Gulbe. Esot gaidāms maizes cenu kāpums, taču arī tas nebūšot liels.

Bezdarbs Latvijā turpina sarukt un pašlaik ir 14,8%. Šīs nedēļas sākumā kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 168 319 cilvēki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras informācija. Salīdzinājumam – jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 15,3%.

Uz AS Latvenergo valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 19 pretendenti, savukārt uz valdes locekļa amatu – 46 pretendenti. To loks ir plašs – sākot no Saeimas deputāta līdz privātuzņēmuma valdes loceklim. Starp kandidātiem uz koncerna valdes priekšsēdētāja amatu ir līdzšinējais Latvenergo valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Bet uz valdes locekļa amatu pieteicies arī Saeimas deputāts Atis Slakteris (TP).

Saeima 2.septembrī pēc garām debatēm noraidīja apvienību Par labu Latviju! veidojošo partiju iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredzēja Bībeles mācības ieviešanu skolās. Par likuma grozījumu turpmāku virzību balsoja 34, pret bija 26, atturējās 17 parlamentārieši. PLL iesniegtie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka skolēniem, sākot ar 2011.gada 1.septembri, no 1. līdz 12.klasei jāapgūst Bībeles-kristīgo mācību.

Iedzīvotāju skaits šogad Latvijā līdz 30.jūnijam samazinājies vēl par 9222 cilvēkiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2010.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 2 248 374 iedzīvotāji. Minētajā laika posmā dzimuši 9630 cilvēki, miruši 15 250, līdz ar to dabiskais pieaugums ir negatīvs (-5620). Arī ilgtermiņa migrācijas saldo ir negatīvs (-3602).

Vācijas jaunais brīnums

Globālās finanšu krīzes grūtākajā brīdī Berlīnē tika pieņemts radikāls lēmums: valstij pašai ekonomikā jāieplūdina desmitiem miljardu eiro un vēl simtiem miljardu tika atvēlēti banku stiprināšanai. Tagad Vācija bauda neticami labas atveseļošanās pazīmes un atkal kļuvusi par Eiropas ekonomikas dzinēju

Tiešu šādu pasākumu Vācijas kanclere Angela Merkele pašlaik alkst visvairāk. Krievijas pilsētas Jekaterinburgas gubernatora pilī vācu elektronikas milža Siemens vadītājs Pīters Lošers tika nosēdināts cara tronim līdzīgā krēslā, un cits pēc cita viņam tika pasniegti sadarbības līgumi brūnos ādas vākos. Zibēja fotokameras. Bija jāparaksta četri eksemplāri, un ik reizi, kad Lošers pakustināja zaļa malahīta pildspalvu, kanclere plīkšķināja plaukstas kā dzimšanas dienas torti ieraudzījusi meitene. Kad visi dokumenti bija parakstīti, Siemens no krieviem bija oficiāli saņēmis pasūtījumu par četriem miljardiem eiro.

Kancleres nesenā piecu dienu vizīte Krievijā un Ķīnā tika plānota kā politiskas sarunas ar abu valstu vadītājiem, taču daudz svarīgāk par to bija nodot īpašu vēstījumu vācu tautai – redziet, mūsu rūpniecība aizvien ir pieprasīta visā pasaulē pat tad, ja pašu mājās valdības koalīcijā valda pretrunas un partijas strīdas, uz kurieni valstij virzīties tālāk!

Vācijas ekonomika tik tiešām šovasar naski pamodās no stagnācijas perioda. Divus gadus pēc finanšu krīzes sākuma autoražotāji atkal ir atjaunojuši papildu darba maiņas. Par pasūtījumu pieaugumu ziņo arī aparātbūves, elektronikas un ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Paredzams, ka bezdarbnieku skaits šoruden nokritīs zem 2,8 miljonu robežas, kas būs zemākais rādītājs kopš 1991.gada jeb Vācijas atkalapvienošanās. (Bezdarba līmenis šāgada jūlijā bija 6,9%, Eurostat).

Pirmo reizi pēdējo divu desmitgažu laikā «Eiropas slimnieks» atkal ir kļuvis par ekonomiskās izaugsmes motoru. Saskaņā ar valdības iekšējām aplēsēm Vācijas iekšzemes kopprodukts šāgada otrajā ceturksnī pieauga par 1,5% (pēc Eurostat aplēsēm, pat 2,2%), lai gan vēl pavasarī tika prognozēts, ka izaugsme diez vai būs lielāka par 0,9%.

Ražošanas apjomi otrajā ceturksnī palielinājušies par 5%, bet eksports, piemēram, maijā bija audzis par iespaidīgiem 9%.
 
PIRMĀ EIROPĀ
Ja šī tendence turpināsies, saka eksperti, Vācijas ekonomiskā izaugsme kopumā šogad pārsniegs 2%, tas ir, vismaz divreiz vairāk nekā kaimiņos. Ekonomisti jau tagad lieto tādus salīdzinājumus kā «otrais ekonomiskais brīnums» (pirmais bija Rietumvācijas atkopšanās pēc Otrā pasaules kara), bet bijušais Francijas ārlietu ministrs skaudīgi pukst, ka «Vācija atkal ir pirmā Eiropā».

Šķietami negaidītā atgūšanās ir līdz šim nepieredzēti plaša ekonomiskā eksperimenta rezultāts. Vērojot dramatisko kritumu pagājušajā gadā, kanclere Merkele pēc sākotnējas minstināšanās nolēma dot zaļo gaismu ekonomikas stimulēšanas programmai, kas balstīta uz britu ekonomista Džona Meinarda Keina (1883-1946) teorijām – vērojot Lielo depresiju pagājušā gadsimta 30.gados, profesors uzskatīja, ka valdībām būtu steidzami jācīnās pret panīkumu, vērienīgi investējot valsts naudu dažādās atbalsta programmās.

Tieši tā sekojot Keina teorijai, Vācijas valdība sāka plašu ekonomikas stimulēšanas programmu, kurā 480 miljardi eiro tika atvēlēti grūtībās nonākušām bankām, 115 miljardus saņēma finansiāli novājināti uzņēmumi, bet vēl 80 miljardi tika paredzēti divām pro­grammām iekšējās ekonomikas stimulēšanai. Tābrīža finanšu ministrs Pērs Šteinbruks komentēja: «Pret uguni cīnīsimies ar uguni.»

Īstenojot šo plānu, neiztika arī bez kļūdām. Valdība pie dzīvības noturēja bankas, kurām labāk vajadzēja ļaut nomirt. Tā glāba kompānijas, kurām palīdzības riņķis nemaz nebija nepieciešams. Tika piemaksāts firmām, lai tās var atļauties samazināt ražošanas apjomus, neatlaižot darbiniekus. Valdība piemaksāja patērētājiem par apzinātu īpašuma iznīcināšanu. Tika piedzīvotas pat tik triviālas lietas kā ielu asfaltēšana, lai drīz pēc tam saprastu, ka ceļš jāuzrok atkal. Tika renovētas skolas, kurās trūkst skolēnu un kuras drīz bija jāslēdz.

Lai gan var rasties iespaids, ka piedzīvota pamatīga naudas izšķērdēšana, galu galā tas izrādījies liels ieguvums vēsturiskā pagrimuma laikā. Nenoliedzami, Vācijas valsts parādi ir sasnieguši rekorda apjomu, tajā pašā laikā firmas ir saņēmušas jaunus pasūtījumus, patērētājiem nebija jāsavelk jostas, un tie turpināja tērēt savu naudu, savukārt bankas mazāk bažījās par to, ka kredītņēmēji varētu bankrotēt, tāpēc atsāka aizdevumu izsniegšanu.
 
NOTURĒT VIRS ŪDENS
«Valsts naudas tērēšana ekonomikas stimulēšanas programmu veidā palīdzēja noturēties virs ūdens,» uzskata ekonomists Pīters Bofingers no Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes.

Tiesa, tika īstenoti tādi plāni, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām apdomīgas ekonomikas idejām. Piemēram, ikvienam pilsonim, kas nolēma nopirkt jaunu auto, tika samaksāti 2500 eiro par vecās nodošanu metāllūžņos. Principā to var uzskatīt par valdības iniciatīvu iznīcināt miljardos rēķināmu valsts bagātību. Vācieši šo piedāvājumu uzņēma ar lielu entuziasmu, atsakoties no simtiem tūkstošu itin labi funkcionējošu braucamrīku. No otras puses, jaunu auto skaits uzlēca par iespaidīgiem 23%. 

Valdībai šī programma izmaksāja 5 miljardus eiro, un lielākie ieguvēji izrādījās ārvalstu kompānijas, kas ražo mazus, ekonomiskus auto. Visvairāk nopelnīja rumāņu un franču Dacia, itāliešu Fiat, japāņu Suzuki un korejiešu Kia. Sūdzēties nevarēja arī vācu Opel, Volkswagen un amerikāņu Ford. Tajā pašā laikā vācu luksusa auto ražotāji Audi, BMW, Mercedes-Benz un Porsche nedabūja neko. «Mēs esam vienīgā valsts, kas radīja miljardus vērtu programmu svešu valstu rūpniecības subsidēšanai,» sūdzas uzņēmuma Dailmer vadītājs Dīters Zīče.

Lai gan daudzi to salīdzina ar ūdens liešanu caurā spainī, viņi aizmirst, ka smagas krīzes apstākļos palīdzēt var pat nelielas dzirkstelītes. Piemaksa par jaunu auto pirkšanu veicināja ne tikai Āzijas un Austrumeiropas ekonomikas, kur reāli tiek ražotas automašīnas, bet arī stimulēja tobrīd panīkušos rezerves daļu piegādātājus pašu mājās, jo reāli viņi bija tie, kas nopelnīja ar veco auto pārstrādi un jaunu rezerves daļu sūtīšanu ražotājiem citās valstīs.

Tagad, kad Vācijas ekonomika ir atguvusies, šos pašus piegādātājus naski izmanto arī vietējie automilži, lai gan pirms tam bija reāli draudi, ka piegādātāju firmas nepārdzīvos grūtos laikus. Protams, tas viss nācis par iespaidīgu cenu – jau minētajiem pieciem miljardiem nodokļu maksātāju naudas.
 
MINIMĀLAS BEZDARBA SVĀRSTĪBAS
Otrais plašākais valdības atbalsta plāns uzņēmumiem bija tā dēvētā īstermiņa nodarbinātības programma. Patiesībā Vācijas sociālajā likumdošanā šī sistēma eksistē jau sen – laikā, kad firmas piedzīvo strauju preču noieta kritumu, tām ir atļauts samazināt strādājošo darba stundas, bet radītos zaudējumus daļēji sedz valdība. Mērķis ir novērst atlaišanas un noturēt savus darbiniekus, līdz recesija ir pārgājusi.

Pēdējās krīzes laikā Berlīne uzstājīgi īstenoja šo iespēju, panākot ekonomisku brīnumu, kas tagad pelna visas pasaules uzmanību. Piemēram, ASV bezdarbnieku skaits palielinājās par septiņiem miljoniem, kamēr Vācijā izmaiņas bija niecīgas. Tajā pašā laikā Vācijā strauji pieauga uz nepilnu slodzi nodarbināto cilvēku skaits. Pagājušā gada maijā tika reģistrēts rekords – 1,5 miljoni.

Tagad, kad ekonomika sāk uzņemt jaunus apgriezienus, vācu rūpniecībai pa rokai ir labi izglītoti darbinieki, kurus tā nav zaudējusi pat vissmagākajā laikā. Piemēram, Minhenē bāzētajā Siemens pērnvasar ar samazinātu slodzi strādāja 19 000 cilvēku, tagad šis skaitlis sarucis līdz 600. Uzņēmuma personāla atlases vadītājs Valters Hūbers nebeidz slavēt valdību: «Palielinot sociālo atbalstu uz nepilnu slodzi nodarbinātajiem, valdība pieņēma pareizo lēmumu īstajā laikā.»

Šī programma tikai šajā gadā vien budžetam izmaksās sešus miljardus eiro. Taču pat Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) uzskata, ka tas ir prātīgs ieguldījums. Saskaņā ar OECD ziņojumu Vācijā darba tirgus «globālo ekonomisko krīzi ir pārcietis daudz prasmīgāk nekā citās dalībvalstīs».

Līdztekus darba tirgus atbalstam šī pro­gramma veicinājusi arī iekšējo patēriņu: cilvēkiem, kas ir nodarbināti kaut vai uz pusslodzi, ir vairāk naudas nekā bezdarbniekiem, un tā rezultātā pircējiem Vācijā krīzes laikā bija mazāk jāuztraucas par sava maka biezumu nekā citās zemēs.
 
NAUDAS KAISĪŠANA
Ieguvēji ir arī ārzemnieki. Lai gan ASV ekonomisti aizvien pārmet Vācijai, ka tā subsidējusi savus ražotājus un kropļojusi brīvo tirgu uz savu tirdzniecības partneru rēķina, patiesība ir citāda. Pagājušajā gadā Vācija piedzīvoja strauju eksporta kritumu, savukārt pieauga imports. Ja salīdzina abus skaitļus, sanāk, ka vācieši no citām valstīm iepirkuši preces par 42 miljardiem eiro vairāk, tādā veido sildot arī globālo tirgu.

To īpaši veicināja divas valdības pro­grammas. Abas paredzēja veicināt iekšējo patēriņu. 20 miljardi eiro tika atvēlēti jauniem celtniecības projektiem un veco ēku renovācijām. Tika asfaltētas ielas un ietves, renovētas universitātes un siltināti dzīvojamo ēku logi.

Šī atbalsta programma bija tipiskā Keinā garā. Saskaņā ar britu ekonomista teoriju valdības papildu tēriņu praktiskajam labumam ir sekundāra nozīme. Viņš uzstāja, ka krīzes laikā ir ļoti svarīgi izdāļāt cik vien daudz naudas un cik vien ātri iespējams, pat ja tas nozīmētu, ka valdība «sastūķē banknotes vecās pudelēs, ierok tās vecas ogļu raktuves dibenā un virsū saber pilsētas atkritumus, bet pēc tam ļauj privātajiem uzņēmumiem rakties tām pakaļ un savākt šo naudu».

Skatoties uz to šādā aspektā, nesenā atbalsta programma ir pilnībā apmierinājusi Keina uzstādījumus. Miljoni eiro ir ieguldīti peldbaseinos, kurus gadu no gada apmeklē arvien mazāk cilvēku. Iespaidīgas summas tērētas arī skolu atjaunošanā, lai gan drīz vien izrādījās, ka tās jāslēdz skolēnu trūkuma dēļ.
 
APŠAUBĀMI TĒRIŅI
Lai gan instrukcijas noteic, ka valsts investīcijas drīkst tērēt tikai dzīvotspējīgiem projektiem, daudzi no tiem ir vismaz apšaubāmi, lai neteiktu vairāk. Vācijas Federālais audita birojs publiski neizplatītā ziņojumā norāda, ka minētā instrukcija bieži tikusi ignorēta. Piemēram, vai ir saprātīgi investēt 220 000 eiro kultūras centra renovācijā, ja tajā vietā dzīvo tikai 300 cilvēku? Vai ir saprātīgi ieguldīt naudu ugunsdzēsēju depo būvēšanā tādos valsts rajonos, kuros iedzīvotāju skaits sarūk?

Dažos gadījumos vietējās pašvaldības ekonomikas stimulēšanas fondus tērē īpaši ekstravagantos projektos. Dienvidrietumu pilsētā Marbahā 7,5 miljoni atvēlēti valstij piederoša arābu šķirnes zirgu vaislas staļļa renovēšanai. Ziemeļu zemes Lejassaksijas pilsētā Šēnigenā ir plāns par 15 miljoniem būvēt jaunu interaktīvu muzeju medību ieročiem. Hamburgas zoodārzs saņēmis 7,5 miljonus valdības subsīdiju arktiskā paviljona izbūvei, kurā dzīvos leduslāči, kairas un citas polārās radības.

Federālais audita birojs lēš, ka 9% «subsidēto projektu neatbilst kritērijiem» vai arī «nesasniegs noteiktos mērķus». Auditori īpaši uztraucas par to, ka Berlīnes piešķirtā nauda tiek izmantota nelieliem un maznozīmīgiem projektiem. Statistika liecina, ka trešdaļa projektu izmaksā mazāk par 50 000 eiro, bet 2% ir lētāki par 5000 eiro. «Tādi plāni kā pie sienas piestiprināms autiņbiksīšu apmaiņas galds bērnudārzā vai smilšu kastes ierīkošana neatbilst Nākotnes investīciju akta ekonomiskajiem mērķiem,» secināts ziņojumā. Turklāt «šādi mazi projekti jau pēc savas dabas ir izšķērdīgi».

Iespējams, auditoriem ir taisnība, taču krīzes laikā daudz būtiskāk bija nodrošināt firmas ar dažādiem pasūtījumiem. Šo situāciju labi pazīst Jorgs Meseks, kuram pieder inženieru firma austrumu federālajā zemē Brandenburgā. Sākoties pirmajai lejupslīdei, viņš zaudēja pasūtījumus par 13 miljoniem eiro. Brīdī, kad uzņēmējs jau pavisam nopietni sāka gatavoties darbinieku atlaišanai, uzradās jauni pasūtījumi, kurus finansēja valdības programma.
 
«UZŅEMAM JAUNU TEMPU»
Lielākā daļa no projektiem, kuras Meseks piekrita apkalpot, bija mazi – skolu renovācija un logu nomaiņa kādā vidusskolā. Taču bez tiem nebūtu iespējams paturēt savus darbiniekus. Tagad krīze jau aiz muguras, un Meseka bizness ir stabils. Viņš pat plāno pieņemt vēl vienu inženieri. Uzkrītoši esot tieši pēdējie divi mēneši, kad ārkārtīgi bieži zvana klienti un saka: «Mūsu situācija ir uzlabojusies, un pamazām uzņemam jaunu tempu.»

Līdzīgi stāsti dzirdami visā Vācijā, pat ilgi panīkušajā celtniecības nozarē. Daudziem ekspertiem par pārsteigumu mākslīgās stimulēšanas programma ir veicinājusi arī privāto pieprasījumu. Jau pagājušā gada pēdējā ceturksnī par 25%, salīdzinot ar gadu pirms tam, palielinājās izsniegto privātmāju būvatļauju skaits.
 
FINANŠU INJEKCIJAS NO BERLĪNES
Tām firmām, kam aizvien ir grūtības un kuras nespēj atgūties, palīdz vēl viena valdības atbalsta programma. Vācijas Ekonomikas fonds atvēlēja 115 miljardus uzņēmumiem, kam sliktā stāvokļa dēļ bankas atteikušas izsniegt aizdevumu.
Tagad izrādījies, ka sākotnējās bailes no kreditēšanas apsīkuma bijušas krietni pārspīlētas. Līdz šāgada jūlijam uz valsts izsniegtiem vai garantētiem aizdevumiem saņemti 15 000 iesniegumu, kuru kopējā summa nedaudz pārsniedz 13 miljardus eiro – tātad krietni mazāk, nekā tika gaidīts.

Īpašo palīdzību prasa uzņēmumi, kuriem piesardzīgākās bankas tagad prasa lielāku ķīlu vai augstākus procentu maksājumus. Auto rezerves daļu piegādātājs ZF Friedrichshafen no Dienvidvācijas tieši no fonda saņēma 250 miljonus eiro. Uzņēmumam šī nauda bijusi nepieciešama nevis tādēļ, lai noturētos virs ūdens, bet gan iepriekšējo kreditoru nomierināšanai. Valdības piešķirtā nauda kalpo kā drošības spilvens «gadījumam, ja krīze vilktos ilgāk», teikts firmas paziņojumā presei. Reāli fonda nauda nemaz nav iztērēta.

Pavisam cits stāsts ir divām kuģu būves firmām ziemeļaustrumos. Bijusī Tautas kuģu būvētava no Strālzundes un Peene no Folgāstas, kuras tagad apvienojušās vienā firmā P+S Werften, krīzes sākumā saņēma deviņu jaunu kuģu pasūtījumu atteikumus par kopējo summu 300 miljoni eiro. Firmas tuvojās bankrotam un sāka darbinieku atlaišanu. Par laimi, apvienotajam uzņēmumam uzradās jauni klienti, taču bija nepieciešams papildu aizņēmums pasūtījuma priekšfinansēšanai. Bankas vilcinājās līdz brīdim, kad Ekonomikas fonds apstiprināja garantiju par 326 miljoniem. «Bez šī atbalsta mūsu uzņēmums līdzšinējā lielumā vairs nevarētu pastāvēt, varbūt vispār vairs neeksistētu,» saka P+S Werften vadītājs Dīters Bramercs.
 
NE VISS IR POZITĪVS
Šādi piemēri varētu likt ekonomistiem domāt, ka īpašu glābšanas programmu ietekme uz reālo ekonomiku ir tikai pozitīva. Taču, pirms steigties ar secinājumiem, jāatzīst, ka līdztekus labiem piemēriem daudz naudas izšķērdēts bezjēdzīgu projektu subsidēšanai.

Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad 2008.gada septembrī Amerikā ar lielu skandālu bankrotēja finanšu kompānija Lehman Brothers, Vācijas valdība spēra līdz tam nepieredzētu soli, atvēlot 480 miljardus eiro krīzes satricināto vācu banku glābšanai.
Kopš tā laika bankas kā garantiju ir saņēmušas 150 miljardus un vēl 30 miljardi ir ieplūdināti kapitāla palielināšanai. Neraugoties uz to, dažas bankas nogrima tik un tā, vēl dažas tikai nacionalizētas.

Patlaban var uzskatīt, ka situācija Vācijas naudas un kredītu tirgū ir atgriezusies daudzmaz normālā stāvoklī, tomēr kopumā finanšu sektoram atšķirībā no rūpniecības ir ejams tāls ceļš. Vēl vairāk – lielai daļai no valstij piederošajām bankām aizvien trūkst dzīvotspējīga biznesa modeļa, un atliek vien gaidīt, lai saprastu, vai, piemēram, tādi kreditori kā Minhenē strādājošā Hypo Real Estate tik tiešām izdzīvos arī nākotnē.

Vācijas finanšu industrijas neatrisinātās problēmas liek secināt: lai gan ekonomikas atveseļošanās ir acīmredzama, priecāties pagaidām būtu pāragri. Pasaulē vēl aizvien ir pārāk daudz banku, kuru koferos ir bīstami daudz «indīgu» vērtspapīru un parādzīmju, kas izsniegtas lielos parādos iegrimušām valstīm. Vienas lielas bankas vai ES dalībvalsts bankrots spētu izraisīt jaunu paniku un jaunu globālās ekonomikas atsalumu.

Gribam to vai ne, bet Vācijas ekonomika ir cieši saistīta ar pasaulē notiekošo – vācu rūpnieku liktenis ir atkarīgs no tās klientu veselības. Ja ASV ieslīdētu jaunā recesijā vai sāktu bremzēt Ķīnas attīstības tempi, arī Vācijas atgūšanās ātri vien izčākstētu.

VĀCIJAS BUDŽETA «GLĀBŠANAS» PLĀNI
Samazinās pabalstus nestrādājošajiem vecākiem

Nākamajos četros gados samazinās valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 10 000

Armijā dienošo skaitu samazinās par 40 000 (pašlaik 250 000)

Atcelta baroka Valsts pils restaurācija Berlīnē
 
Palielinās veselības apdrošināšanas iemaksu no 14,9% līdz 15,5%

Palielinās bezdarba apdrošināšanas iemaksu no 2,8% līdz 3%

Tiks ieviests lidojumu nodoklis, palielinās kodolenerģijas nodokli

Palielinās finanšu tirgus nodokli

Izmaiņas enerģijas nodoklī (mazāk atlaižu uzņēmumiem)

Kā tikt pie zaļās?

Labā mājā nav karsti vasarā un auksti ziemā. Tā ir veselīga, nekaitē videi un taupa naudu. Kā tādu uzbūvēt? Ko labot vecā mājā un ko mainīt daudzdzīvokļu namā?

Rudens knapi sācies, bet jūs, visticamāk, esat paspējis pasūdzēties par drēgnumu istabā un sācis bažīties par drīzumā gaidāmo rēķinu no siltuma piegādātāja. Nemieram spriedzi, iespējams, piemet fakts, ka vēl nesen mājā bija tik karsti, ka nelīdzēja ne atvērti logi, ne duša, ne pusplikā miesa, un lielu naudu nācās izmest par žalūzijām, ar ko nosegt iespaidīgos jaunā projekta dzīvokļa logu stiklus. Varbūt jūs esat tā ģimenīte, kas vienmēr laiku pavada virtuvē un dzīvojamajā istabā, kamēr citas istabas ir tukšas? Varbūt augstskolā sāka mācīties jūsu bērni, paziņojot, ka dzīvos citur, un nu esat palikuši vieni trīsstāvu villā? Klimatisko un ekonomisko apstākļu izraisītajās pārdomās daudzi šogad nonākuši pie secinājuma, ka māja, kurā viņi dzīvo, nav īsti laba.

SAPUTROTIE TERMINI
Gan privātmājas, gan daudzdzīvokļu nama iedzīvotājam ir tiesības uz komfortablu un veselīgu mājokli, kas nenodara kaitējumu dabai un ir lēts ekspluatācijā. Lai arī valstī tiek īstenota speciāla programma, kas saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem mājokļu atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumos plāno investēt vairāk nekā 44 miljonus latu, ir neiespējami atrast tādu mājokļu piemērus, kas atbilst labas mājas standartam.

Tipisks līdzekļu apgūšanas piemērs ir visā Latvijā renovētās skolas, kuru vide formāli ir sakārtota, ekspluatācijas izdevumi samazināti, taču nav sasniegti komforta un veselīguma rādītāji, jo siltināts ir lēti – ar neveramiem plastmasas logiem, putuplasta siltumizolāciju, lētām krāsām un mēbelēm, kuru kaitīgie izgarojumi izraisa galvassāpes un nogurumu. Šis ir piemērs, kas atgādina, ka ilgtspēja skar ne tikai siltumam tērēto līdzekļu taupīšanas jautājumus. Tas ir plašāks jēdziens par tādas vides veidošanu, kas nekaitēs nākamajām paaudzēm.

Viens no neizpratnes iemesliem ir nespēja orientēties terminos – zaļā māja, ekoloģiskā arhitektūra, ilgtspējīgā būvniecība, energoefektivitātes projekts. Vai tas ir viens un tas pats, un vai to var attiecināt uz savu mājokli? Vairākiem speciālistiem atbildot uz šo jautājumu, nācās secināt, ka plašākai lietošanai labi der arhitekta Ervīna Kraukļa versija. Viņš mājokli, kas ir komfortabls, veselīgs, nenodara kaitējumu dabai un ir lēts ekspluatācijā, iesaka saukt vienkārši par labu māju, piebilstot: «Laba māja ir arī glīta, bet pārprasti zaļa māja var būt nelaba.»

Savukārt RTU lektors Kārlis Kazāks, kurš pēta iekštelpu ekoloģiju, ir par to, lai par pazīstamu nosaukumu šim ēkas veidošanas veidam kļūtu «zaļā māja», atgādinot arī par apritē esošo terminu «dzīvā māja», kas saistīts ar būvniecībā un iekārtojumā izmantoto materiālu izvēli un pielietojumu.

Arhitekte Liene Griezīte novērojusi, ka ar zaļās mājas jēdzienu daudz tiek manipulēts. Viņa labās mājas konceptu komentē filozofiski: «Tu aizbrauc nost no civilizācijas un tik un tā vari izdzīvot. Lieto malku, ķer vēju, sapūdē atkritumus.»

Elpo un nodarbina
Šos cilvēkus var uzskatīt par ekspertiem labas mājas jautājumos, kaut prakses ir atšķirīgas. Ervīns Krauklis ir pirmās pasīvās jeb zemās enerģijas mājas arhitekts. Lielkalnu mājas uzbūvētas Ģipkā tradicionālajās Kurzemes zvejniekciema būvformās ar domu, ka enerģijas patēriņš apkurei nepārsniegs 20 kWh/m2 gadā (naudas izteiksmē tas nozīmē nedaudz virs Ls 200 gadā par apkuri un silto ūdeni piecu cilvēku mājsaimniecībai, kas apdzīvo 180 m2).

Par ēku ir liela interese, Krauklis ar prezentācijām apbraukājis Latviju un Eiropu, ir piedalījies organizācijas Passive House Latvija izveidošanā. Arhitekts labprāt iesaistās diskusijās par labo māju tēmu un ir viens no zinošākajiem zemas enerģijas māju ekspertiem Latvijā, taču ir daudzi, kas zaļās mājas attīstību saskata citā virzienā.

Piemēram, Liene Griezīte, kura rekonstruējusi daudzas vēsturiskās dzīvojamās ēkas, dodot priekšroku senām būvniecības un amatniecības tradīcijām, to skaitā pat tādiem sen piemirstiem būvniecības materiāliem kā bērza tāss: «Man nepatīk, ka pasīvajās mājās, kas taupa siltumu, jāliek gaisa apmaiņas iekārta, kas darbojas ar elektrību un aizņem vietu. Arī zemē ieraktie siltumsūkņi, kad tos beidz lietot, paliek bērniem.» Viens no Lienes Griezītes jaunākajiem darbiem, ko arhitekte min kā zaļas un veselīgas būvniecības piemēru, ir ģimenes mājas rekonstrukcija Rīgā, Dārza ielā 6. Ēka bija spēcīgs pretendents 2009.gada Latvijas labākās arhitektūras titulam, ko šogad vērtēja starptautiska žūrija. 

Arī Kārlis Kazāks uzskata, ka zema enerģijas patēriņa ēkas bieži nav veselīgas, jo veselīga ēka elpo pati: «Ir diezgan liels kašķis starp visas dabas zaļo nepieciešamību un iedzīvotāja veselību. Vairāki pētījumi pierāda, ka ar hermētiski noslēgtu pasīvās mājas standartu un labu piespiedu ventilāciju nepietiek, lai nodrošinātu veselīgu ēku, jo sterilā vide nenodrošina cilvēka imūnsistēmas stiprināšanos.»

Šis izteikums apstiprina viedokli, ka māja cilvēku var padarīt slimu, un tam piekrīt arī ģimenes ārste Ilze Aizsilniece: «Var rasties dažādas veselības problēmas, ja mājā nav pietiekami daudz gaismas, nav pareizas vēdināšanas sistēmas, nav pie­ejams kvalitatīvs ūdens, tā ir mitra, putekļaina, un ir izmantoti materiāli, kas kaitīgi cilvēka veselībai.»

Kazāks uzsver, ka veselīgas mājas koncepts ir orientēts uz tās iemītnieku, arī uz komfortu, kaut domas par to esot atšķirīgas, jo pastāv arī uzskats, ka veselīgai mājai cilvēks ir fiziski jānodarbina. Tātad dārza darbi, krāsns kurināšana, lietus ūdens krāšana, atkritumu šķirošana un lapu grābšana.

GALVENAIS – NEIZNIEKOT
Tikt pie laba mājokļa var, gan būvējot no jauna, gan renovējot. Lai arī valstī ir krīze, mājas tiks celtas un renovētas arī turpmāk kaut vai tādēļ, lai novērstu lielos siltuma zudumus, kas raksturīgi padomju laikos celtajām ēkām. Tieši šajā periodā celtajās sērijveida ēkās dzīvo 71% Latvijas iedzīvotāju, un vairākas jau ir renovētas minētās energoefektivitātes programmas ietvaros. Taču ar siltināšanu vien nepietiek, uzsver aptaujātie arhitekti un inženieri. E.Krauklis uzskata, ka nav svarīgi, vai tiek renovēta privātmāja vai daudzdzīvokļu ēka, abos gadījumos nepieciešama inteliģenta plānošana un zināšanas. «Nepareizi uzbūvēta ēka var būt izniekotu būvmateriālu krāvums.» Viņš iesaka nesteigties ar ātrām renovācijām, taupīt naudu un darboties pakāpeniski, piemēram, vispirms nomainīt logus, tad ķerties klāt sienām utt. Renovējot ēkas, parasti nepieciešams mainīt apkures un ventilācijas sistēmu, jāveic papildu siltumizolācijas darbi.

Lietuviešu arhitekts Andrus Zelnis bilst: daudzdzīvokļu ēku renovācija ir komplekss process, kurā svarīga ir ne tikai ēka, bet arī tās iedzīvotāji. Viņš aicina vairāk izmantot vietējos un atjaunojamos resursus, to skaitā uz vietas radītu biomasas kurināmo, piemēram, kokskaidu granulas. Pieeju enerģijas izvēlē un izmantošanā raksturo arī arhitekta rezumējums – saule rēķinus nesūta! Ja varam māju sildīt un darbināt ar sauli vai vēju, vai tuvējo koku, ražošanas pārpalikumiem, tad tas ir jādara. Tāpat jāsaprot, ka laba māja ir tikai viens elements labā pilsētā un labā valstī. Mājokļa kvalitātes rādītājs ir arī apkārtne, iespēja atpūsties, audzēt pārtiku, lietot velosipēdu un sabiedrisko transportu.

Renovēta apmestā koka karkasa ēka Rīgā, Dārza ielā 6

Pārbūves rezultātā četru dzīvokļu ēka pārveidota par ģimenes māju, veicot minimālu iejaukšanos vēsturiskajā plānojumā. Ēkai netika noskaldīts vecais apmetums ne no iekšpuses, ne ārpuses. Ārpusē apmetumu laboja, un labojumi ir labi redzami. Iekšpusē vecais apmetums tika atstāts, papildināts ar siltinājumu, tad vēlreiz apmests. Virs otrā stāva pārseguma tika lietots ekovates siltinājums, jumts ir neapdzīvots, apšūts ar cinkoto skārdu. Logi tika nomainīti ar veco oderlogu kopijām, ļaujot saglabāt vēsturisko skatu un veidojot gaisa kameru. Lietošanai sakārtotas krāsnis un plīts, paralēli ierīkota centrālā gāzes katla apkure. Liene Griezīte ēku kvalificē jēdzienam «zaļš», jo viņa izmantojusi remonta stratēģiju bez pārmērībām. Īpaša vērtība ir dārza laistīšanai ierīkotais lokālais urbums. Ēkas iedzīvotāju ieguvums ir iespēja variēt apkures un ūdens izmantošanas iespējas. Vēsākās dienās var iekurt krāsni dzīvojamajā zonā, nav jāpieslēdz visa māja gāzes apkurei. Dārza laistīšanai nav jāizmanto dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada. Māja elpo un vēdinās pati.
Renovācijas arhitekti – Liene Griezīte, Aiga Rozentāle, SIA Arhitektes Lienes Griezītes studija.

Ģimenes māja ar saimniecības ēku Lielkalni Ģipkā – pirmā pasīvā māja Latvijā

Ēka veidota tā, lai siltumenerģijas patēriņš apkurei gadā nepārsniegtu 20 kWh/m². Siltuma avots ir zemes siltumsūknis. Ēkas vēdināšanai ir uzstādīta efektīva rekuperācijas sistēma. Virsgaismas logu stiklojumā ir fotoelementi elektroenerģijas ražošanai. 

Ēkas īpašnieki mājā dzīvo mazāk par gadu, tāpēc vēl nevar spriest par reālajiem ieguvumiem salīdzinājumā ar izmaksām. Viens gan ir skaidrs – karstajā vasarā, kad kaimiņi sūdzējušies par pārkaršanu, ēkā bijis patīkams klimats. Saimnieki ir ieguvuši vienmērīgu temperatūru bez aukstuma starojuma no logiem un gaisa konvekcijas telpā, ieguvums ir arī tīrs un svaigs gaiss, jo ventilācijas sistēma darbojas nemitīgi, un gaiss tiek filtrēts – tas ir liels atvieglojums alerģijas slimniekiem.

Vasarā ēka nepārkarst, bet ziemā temperatūra nenokrītas zem +10 grādiem pat tad, ja apkure ir atslēgta – nav jābīstas, ka elektroapgādes avārijas gadījumā mājā viss sasals.

Ēkas tapšanā izmantota arī holistiska pieeja – ņemts vērā āderu tīkls, arhitektūras formas turpina tradicionāla zvejniekciema apbūves principus, ēka būvēta no koka.
Arhitekts – Ervīns Krauklis, SIA Krauklis Grende.

Renovācija ar ekobūvniecības paņēmieniem

Praktiskais kurss Energoefektīva renovācija ar ekobūvniecības paņēmieniem Ērgļu arodvidusskolā 2010.gada aprīlī rādīja labās prakses ceļu Latvijā izplatīto ķieģeļu un paneļu blokmāju siltināšanā. Piesaistot vietējos un ārvalstu speciālistus, Ērgļu arodvidusskola veidojas par nozīmīgu ekspertīzes centru ekobūvniecības jautājumos, jo jau tagad ar dažādu ES fondu atbalstu veido atbilstošas mācību programmas. 
Vairāk par programmām Ergliarods.lv.

Renovācija ar jumta izbūvi

Viens no risinājumiem, renovējot daudzdzīvokļu ēkas, ir veidot jumta izbūves, jo šādās ēkās tieši caur jumtu notiek lielākie siltuma zudumi un jumti ir jāsiltina. Veidojot papildu izīrējamās platības jumta stāvā, iespējams atgūt renovācijā ieguldītos līdzekļus. Ēku renovācijā nav pieļaujama steiga un nepārdomāta līdzekļu izšķiešana – labāk tās renovēt pakāpeniski. Ne vienmēr ir jāsiltina, dažkārt nepieciešams vien novērst siltuma zudumus caur šķirbām ēku sienās, nekvalitatīviem logiem un durvīm.

Kā izvairīties no mājas pārkaršanas vasarā un atdzišanas ziemā?
Plānojums (telpu, logu un durvju izvietojums) jāveido, ievērojot saules ceļu.

Jāizvairās no lielām stikla izbūvēm, logi dienvidu pusē jānoēno ar jumtu pārkarēm, lai tajos iespīdētu ziemas saule, taču netiktu iekšā vasaras saule.

Ēku vēlams noēnot ar kokiem, lai mērens klimats vasarā un aizsardzība no vēja ziemā.

Nedrīkst būt šķirbas, jānovērš aukstuma tilti, jāsiltina ar dabiskiem materiāliem, vērts apsvērt trīskāršu logu stiklojumu – tie pasargā arī no karstuma.

Jānodrošina gaisa apmaiņa telpā. To panāk ar dabisku vai mehānisku vēdināšanas sistēmu. Priekšroka dodama dabiskai, taču ir gadījumi, kad tikpat ieteicama arī mehāniskā ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu (rekuperāciju). Izvēloties mehānisko, jāņem vērā iekārtas elektroenerģijas patēriņš.

Jāmācās no vecajiem būvniekiem. Neviens vēl nav pārkarsis vecā guļbūvē vai XIX gadsimta mūra īres namā. No senajām krāsns atrašanās vietām jāmācās sildelementa novietojums telpā.

Ārsta padomi veselīgai māju būvēšanas un renovācijas praksei

Meklējot vietu jaunam mājoklim, izpēti vidi – apkārtējo piesārņojumu, trokšņus, ūdeni mājas vajadzībām.

Izveido drošu kanalizācijas sistēmu, īpaši, ja pie mājas būs sakņu dārziņš.

Izvēlies tādu apkures sistēmu, kas nesausina gaisu.

Pareizi un lietderīgi izmanto dabīgo apgaismojumu.

Renovējot izpēti, ko no vecajiem materiāliem izmantot, ko aizvietot ar mazāk kaitīgiem. Izpēti arī, vai nav alerģiju veicinoša pelējuma sienās, pievērs uzmanību skaņas izolācijai.

Iepazīsties ar vēdināšanas/ventilācijas un apkures sistēmu, maini to pārdomāti (vecie koka logi nodrošina labu ventilāciju).

Atrodi vietu smagu priekšmetu – ratiņu, riteņu u.c. novietošanai 1.stāvā.

ČETRI JAUTĀJUMI EKSPERTIEM
1. Kā būvēt jaunu privātmāju?
2. Kā būvēt jaunu daudzdzīvokļu māju?
3. Kā renovēt privātmāju?
4. Kā renovēt daudzdzīvokļu māju?

Liene Griezīte, arhitekte, atjaunojusi vēsturiskas ēkas, izmantojot dabiskus materiālus:

1. Izvēlies dzīvesveidam atbilstošu vietu.
Radi savām vajadzībām piemērotu, vienkāršu, skaidru plānojumu.
Novērtē saules ceļu, vēju, skaisto skatu.
Noskaidro piemērotāko enerģijas avotu.
Izmanto dabiskus, savas zemes materiālus. Latvijā tas ir koks, arī māla ķieģelis.
2. Caurejoša gaismas un gaisa plūsma katram dzīvoklim.
Nebūvēt augstāk par četriem stāviem.
Teritorijā ir zaļa zāle un koki.
Jāšķiro atkritumi.
3. Neiznīcini visu, saprātīgi izmanto to, kas jau ir.
Pēti, kā amatnieki cēluši tavu māju, mācies no viņiem, izmanto līdzīgus materiālus, nemaini vecos oderlogus pret eirologiem (vismaz padomā pirms tam).
Sakārto plānojumu atbilstoši savām vajadzībām, iedod telpām gaismu un plašumu, tomēr trīs reizes pārdomā, pirms nojauc.
Siltinot māju, nepārspīlē – nebūs, ko elpot.
4. Inženierkomunikāciju optimizēšana, bezjēdzīgu siltuma zudumu novēršana.
Logu un ārdurvju remonts vai nomaiņa.
Šķirbu likvidēšana sienās. Un tikai tad ārsienu siltināšana.
Atkritumu šķirošana un priecīga krāsa.

Ervīns Krauklis, arhitekts, projektējis pirmo pasīvo māju Latvijā:

1. Mācies un pēti, centies saprast, kas tev piemērots. Atrodi profesionāļus, kuriem patīk projektēt un būvēt labas mājas un kuri ir gatavi mācīties.
Lieto Latvijas ražojumus.
2. Jāraugās nākotnē, jo nākotnes risinājumi iespējami jau šodien: tas ir 80-90% enerģijas ietaupījums un augsts komforts iekštelpās.
Īstermiņa ietaupījums, iegādājoties nekvalitatīvu materiālu vai pakalpojumu, var kļūt par katastrofu nākotnē.
Ekonomiskais optimums siltumizolācijai: vismaz 200-300 mm trīskārši stikloti logi.
Ventilācijas sistēma ar rekuperāciju nodrošina gaisa kvalitāti un ietaupa līdzekļus par apkuri.
3. Ja nevari veikt pilnu renovāciju šodien, plāno to soli pa solim, lai katrs nākamais būtu iepriekšējā loģisks un izsvērsts turpinājums. Tātad nepērc šodien sliktus logus un sliktu ārsienu izolāciju, kuru ierīkos neprasmīgi amatnieki. Nopērc un pareizi iemontē labus logus, bet labu izolāciju ar prasmīgu amatnieku palīdzību ierīko, kad līdzekļi to atļauj
4. Jārīkojas tā, lai pēc 3-5 gadiem šodien nosiltināto māju iemītnieki nebūtu nelaimīgi, ka nelietderīgi iztērējuši naudu.
Īstermiņa ietaupījums, iegādājoties nekvalitatīvu materiālu vai pakalpojumu, var kļūt par katastrofu nākotnē

Kārlis Kazāks, RTU lektors, pēta iekštelpu ekoloģiju:

1. Atsakies no neatjaunojamo resursu izmantošanas, samazini elektrības patēriņu.
Plāno apsaimniekošanu atbilstoši vietai (nevelc pļavā kilometriem garus vadus gāzei, internetam, ūdenim).
Izproti ēkas nozīmi – pašam vai reprezentācijai – un apzinies reprezentatīvās daļas izmaksas gadā (apkure, logu tīrīšana utt.).
Lieto dabas un atjaunojamo resursu materiālus – koku, niedres, salmus, mālu, smiltis.
2. Jāsamazina enerģijas patēriņš ar atbilstošu plānojumu un siltumizolāciju.
Lai arī daudzstāvu ēku apbūves likumdošanā iestrādāti apgrūtinājumi dabas materiālu lietošanai, tas jāizmanto vismaz iekšējā apdarē.
Neatkarīgs siltums – iespēja katram regulēt savas vides temperatūru.
3. Jāsaglabā vērtības (piemēram, laba konstrukcija no koka).
Jāsiltina gudri – nedrīkst siltināt vecas ēkas, izmantojot hermētiskus klājumus (plēves).
Nepieļaut kaitīgu materiālu, piemēram, azbesta (šīfera) palikšanu.
4. Aplīmēt ar putuplastu, ielikt plastmasas logus un uzlikt korķi ventilācijai. Joks, protams. (Diemžēl, šī ir visizplatītākā ēku renovēšanas metode Latvijā).

Andrus Zelnis, arhitekts, konsultē nestandarta risinājumus, to vidū ekobūves uzņēmumā Velux Latvija:

1. Mājai jābūt pašpietiekamai un jāizmanto atjaunojamā enerģija – biomasas kurināmais (malka, granulas), ģeotermālā apkure, saules kolektori ūdens sildīšanai u.c.
Maksimāli izmanto saules enerģiju, taču paredzi arhitektoniskos elementus, lai novērstu pārkaršanu vasarā.
Ņem vērā vietas kontekstu.
Lieto dabiskus vietējos būvniecības materiālus, arī otrreiz izmantotus materiālus.
Panāc vienkāršu un lētu ekspluatāciju.
2. Jāņem vērā, ka lielām ēkām ir lielāka ietekme uz vidi.
Lielās ēkās ir lielākas apkalpošanas izmaksas, attiecīgi grūtāk ir sabalansēt kopējo sistēmu darbību ar katra iedzīvotāja darbībām, atverot logus vai aizkarus.
3. Jāsiltina sienas, logi, jumts.
Jāuzlabo vai jāmaina apkures un ventilācijas sistēma.
Inženiertehniskajiem un arhitektoniskajiem uzlabojumiem jābūt ar papildu vērtību.
4. Daudzdzīvokļu ēku renovācija ir komplekss process, kurā jāņem vērā apkārtējā sabiedrība un kopiena.
Viens no risinājumiem ir papildu jumta izbūve ēkām ar plakanajiem jumtiem, kas ar jaunām dzīvojamajām platībām var kompensēt renovācijas izdevumus.

Bites ir ganāmpulks

VĒLĒTĀJS. Juris Lasis, zemnieku saimniecības Bitītes saimnieks un pensionārs

Vēl īsti nezinu, par ko balsošu, saka Juris Lasis no Alūksnes novada Māl­upes. Savu izvēli viņš izdarīšot, tuvojoties vēlēšanu dienai. Līdz šim nav bijis laika izvērtēt partiju pro­grammas, solījumus un reklāmas, toties vēlēšanu sarakstus gan.

Ja vēlēšanas būtu šodien, tad Juris savu balsi atdotu par ZZS. «Lielāko daļu svītrotu ārā, krustu liktu Armandam Krauzem, kurš startē Vidzemē. Viņš panāca to, ka bites arī ir ganāmpulks.»

Tagadējais Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze pirms septiņiem gadiem, būdams Biškopības biedrības vadītājs, iestājās par to, lai dravas tiktu reģistrētas un uz bitēm būtu pierādāmas īpašumtiesības. Tas lieti noderēja, iestājoties ES, jo tie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, kuri strādā mazāk labvēlīgos apvidos, par to varēja saņemt Eiropas naudu. Jo bites taču ir dzīvnieki, kuri dod medu, un dravas – ganāmpulki. Bitīšu saimniekam tas ir būtiski, jo viņam ir ap 30 bišu stropu. Palaban Lasis saņem gan mazāk labvēlīgo apvidu maksājumus, gan iegādājas dīzeļdegvielu bez akcīzes – lai apstrādātu bitēm vajadzīgās pļavas.

«Par cukurfabriku gan zemniekiem vajadzēja cīnīties,» Juris norāda, ka vairs nav nopērkams Latvijā ražotais cukurs, taču bišu piebarošanai importa nederot – nekvalitatīvs. Labs bijis Krievijā ražotais, taču tas sadārdzinājies nu jau ap Ls 0,70 kilogramā.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Juris Lasis balsoja par ZZS. Aicināts izvērtēt partijas iepriekšējo darbību, alūksnietis ir skeptisks. «Vēl labi padomāšu, vai šogad par viņiem balsot. Viens otrs politiķis ir aizgājis galējībās, tāpēc svītrošu ārā. Pats Brigmanis taču ir lunkans kā zutis. Vecais partijnieks. Roze jau nu nebija īstajā vietā. Dūklavs daudz labāks. Lembergs? Komentāri lieki. Viņš jau arī nekandidē. Kur nu viņš par premjeru tiktu – tie kraukļi, Šlesers un Šķēle, taču nelaidīs.» Uz norādi, ka Raimonds Vējonis bijis vides ministrs divās Saeimās un vairākkārt solījis, bet nav spējis ieviest plastmasas pudeļu nodošanu, kas Igaunijā jau ir ikdiena, Lasis komentē: «Toties pa šiem gadiem viņš iemācījies runāt.»

Vējonis lieki un nevietā aizstāvot bebrus kā dabas sastāvdaļu. «Viņi tādu ļaunumu nodara! Ne Rīgā, ne laukos neviens tiem neko nevar izdarīt. Man ir zivju dīķi – tur bebri pārrok un appludina kanālus, dambē, nolaiž dīķus. Par to subsīdijas neviens nemaksā.» Tā kā ap Bitītem ir purvaina vide, Juris daudz darījis, lai sakoptu ainavu. Viņaprāt, maksājumiem par mazāk labvēlīgajām teritorijām vajadzētu būt augstākiem. Jura darbs gan ir novērtēts – rūpes par tēva mājām aprakstītas grāmatā 100 lauku sētas Latvijā.

«Ko zemnieki saka par pensijām? Sola saglabāt?» Lasim tas ir svarīgs aspekts, jo viņš ir pensionārs – vajag stabilu pensiju, nevis sasolīto bezmaksas transportu Rīgā. Pēc mirkļa gan Juris pats sevi pārlabo: «Nav ko gaidīt un ticēt solījumiem. Jāiet strādāt. Bez darba tāpat nekas nenotiks.»

Šo vasaru alūksnietis vērtē kā izdevušos – daudz medus, sēņu un zivju. Viesi – izmakšķerējušies un izpeldējušies. Kā viesu mājas saimnieks viņš ir pateicīgs tiem, kas panāca pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu viesnīcām.

Lembergs un saprāts

INTERVIJA. Būdama pie varas pēdējos astoņus gadus, Zaļo un Zemnieku savienība spējusi saglabāt augstu popularitāti un nākamajā Saeimā var rēķināties ar izšķirošu lomu, veidojot valdības aprises. ZZS līderis Augusts Brigmanis ir pārliecināts, ka deputātu komandā nebūs pašnāvnieku, kas premjera kandidāta Aivara Lemberga personisko interešu dēļ ies pret veselo saprātu

 

Jūsu īsajā programmā rakstīts, ka «jāstrādā, lai labotu pieļautās kļūdas». ZZS ir bijusi visās 8. un 9.Saeimas valdībās. Kas ir kļūdas?
Dažas kļūdas ir saistītas ar to, ka vienu otru ministru nevajadzēja tik ilgi atstāt amatā. Cilvēkam ar laiku iestājas nogurums. Kļūda bija arī tas, ka tik ilgi atļāva Kalvītim strādāt. Tā ir viena no fundamentālām kļūdām.

Kāda ir ZZS atbildība par krīzi?
Šajā krīzē nevar būt ZZS atbildība tādā vispārinātā nozīmē. Neviens vēl nav izpētījis, vai krīze bija saistīta ar politiķu neprasmi strādāt un cik bija saistīta ar zviedru banku ietekmi. Cik politiķi varēja ietekmēt banku rīcību un cik naudas treknajos gados varēja iebāzt seifā nebaltām dienām – tas ir lielais jautājums. Vai politiķi varēja pateikt «Krīger, aizver muti!» un arodbiedrībām «ejiet prom!». Vai arī pateikt arodbiedrībām – jums ir taisnība, naudas ir daudz, pieliekam algas skolotājiem un pensijas pensionāriem.

Igaunijā ir tikai zviedru bankas, un tomēr viņu valdība spēja nolikt naudu nebaltai dienai.
Jāsaprot, ka šajos astoņos gados zaļajiem zemniekiem nekad nav bijis finanšu ministra. Ļoti īsu brīdi mums bija premjers Emsis, kuru, godīgi sakot, vairāk vai mazāk kontrolēja Tautas partijas uzraugi, bet beigās nekaunīgā kārtā norāva viņu nost. Mūsu uzdevums vairāk bija faktiski visu laiku prasīt naudu no valsts budžeta.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateica, ka nenosauktu jūsu premjera kandidātu Aivaru Lembergu kā valdības veidotāju. Kāpēc jūs domājat, ka prezidents Valdis Zatlers to darītu?
Es domāju, ka būs situācija, kurā Zatleram būs jāizvēlas. Un tas, kurš atnāks un noliks galdā pāri pār 50 balsīm. Nebūs jau izvēles.

Un Lembergs varētu būt tas cilvēks?
Kāpēc gan ne?

Savulaik Lembergs salīdzināja Šķēli ar Hitleru, Šleseru apvainoja valsts nozagšanā. Starp šiem cilvēkiem ir bijušas asas attiecības. Kāpēc domājat, ka Šķēle un Šlesers dos Lembergam iespēju kļūt par premjeru?
Domāju, ka ļoti daudzi pārspīlē to, cik Šlesers ar Šķēli vai Lembergu var vienoties. Komanda, kas startē no ZZS, ir ļoti daudzšķautņaina. Ir cilvēki no Liepājas partijas, no Ventspils, zaļie, zemnieki. Plus atsevišķas individualitātes. Vai Eigims klausīs, ko Lembergs teiks? Stipri šaubos. Diez vai Imants Kalniņš arī tāds būs, ja tiks iekšā. Es domāju, galvenā loma būs komandas kopējā pragmatiska viedokļa veidošanai, un nebūs tā, ka Lembergs vai Šķēle, vai Šlesers par kaut ko vienosies.

Vai Latvijai jāturpina sadarbība ar SVF?
Noteikti – jā. Paņemt naudu un uzmest – tā nedrīkst darīt. Tā faktiski ir uzticība kopumā, vai starptautiskā sabiedrība saprot, ka Latvijas valsts ir nopietns partneris.

Tas nozīmē, ka nākamgad budžeta deficīts ir jāierobežo līdz 6,5 procentiem?
Jā, šaubu nav.

Lembergs nupat izteicās, ka jāpārskata vienošanās ar SVF budžeta deficīta palielināšanas virzienā.
Tas arī varētu būt solis, mēģināts nav zaudēts. Ja neizdodas, tad jāpilda saistības.

Jūsu programmā arī solīts saglabāt pensijas un sociālos pabalstus pašreizējā līmenī. Vai ticat, ka ir iespējams samazināt budžeta deficītu un pildīt šo solījumu?
Vēlētājiem ir godīgi jāpasaka, ka bez nodokļu palielināšanas mēs neiztiksim. Domāju, ka jāskar nekustamā īpašuma nodoklis. Protams, visi runā par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, mēs arī esam to ielikuši programmā. Tas ir morālas dabas jautājums – vai ir kaut kāda solidaritāte, vai nav. Tur fiskālā efekta, protams, nav, būsim reālisti.

Jūsu īsajā programmā nav ne vārda par tiesiskuma nostiprināšanu. Vairs nav aktuāli?
Es domāju, ka ir. Bet 4000 zīmju programmu rakstīšana faktiski ir ķeksīša pievilkšana. Es piekrītu, ka varētu mainīt likumu un pateikt partijām – uz vēlēšanām rakstiet programmu, cik garu gribat. Ja nav ko pateikt, tad nerakstiet neko.

Bet jums nav garās programmas. Iznāk – nav ko pateikt?
Mums ir. Es nepaņēmu līdzi, mēs to nepubliskojam, jo programmas publiskošana – tas arī ir ļoti slidens variants.

Tā jums ir savai lietošanai?
Savai – cilvēkiem, kas iet uz politiskajām debatēm. Ielaižot to masu mediju telpā, eksperti, kas ir cits par citu gudrāki, protams, izkritizēs, nemaz nelasot.

Bet vēlētāji grib zināt, ko jūs pārstāvat. Varbūt publicēsit tomēr to internetā?
Internetā es negribētu likt. Paskatīšos, cik tā ir apstrādāta tīri valodnieciski. Kāpēc to nelaidām ārā? Mums partijā ir atsevišķas komisijas. Katra ir rakstījusi programmu, sadaļas esam salikuši kopā tīri mehāniski, līdz ar to nevaram publiski parādīt, ka tā ir valodnieciski noslīpēta.

Atgriežoties pie tiesiskuma, tas ir svarīgs jautājums – Lembergs tiek apsūdzēts ļoti smagos noziegumos, viņš tiek tiesāts, tomēr ir jūsu premjera kandidāts. Ir pamats bažīties – ja viņš tiešām kļūtu par premjeru, varētu izmantot varu savās interesēs. Ir virkne gadījumu, kuros tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji tiek akceptēti vai neakceptēti atbilstoši tam, vai viņi ir bijuši labvēlīgi Lembergam.
Bet visās tiesās, kas līdz šim bijušas par viņu, viņš ir attaisnots. Trīs tiesās.

Visās trīs vienā vienīgā – Grinberga lietā.
Nu, vienalga, tiesas ta’ trīs!

Nav vienalga – tā ir tikai viena lieta trīs instancēs. Nevar salīdzināt Grinberga lietu ar pašreizējām apsūdzībām, kas ir smagas.
Kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš nav vainīgs. Nebridīsim tālāk šajā mežā, jo mēs katrs paliekam pie sava viedokļa.

Vai jums nav bažas, ka Lembergs varētu izdarīt to pašu, ko Berluskoni Itālijā, kurš kļuva par premjerministru un tad mainīja likumus, lai viņu nevarētu notiesāt?
Es domāju, ka viņš to vienkārši nevar izdarīt. Pirmkārt, manuprāt, viņš netaisās neko tādu darīt, un otrs – nu, kā to var izdarīt? Vai tad kāds ZZS ir pašnāvnieks, kas sāks pieņemt tādus lēmumus, kas ir pret visu veselo saprātu?

Bet jūsu deputāts Bresis iesniedza mutatis mutandis likumu, kas stipri ierobežoja iespējas atklāt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža iesniedza likuma grozījumus, kurus pašas nesaprata, bet Valsts prezidents no Saeimas tribīnes tos nosauca par valsts nozagšanu.
Ja atgriežamies pie mutatis mutandis, tad es principā, pēc būtības, esmu pret stukačiem.

Jūsu premjera kandidāts gan nav pret stukačiem. Viņam ļoti vajadzēja, lai darbā paliek KNAB darbinieks Bode, jo viņš pienesa viņam ziņas – tie Lemberga un Loskutova sarunu ieraksti ir pieejami.
Interesanti, ka jums tie ir pieejami, bet man nav. (Smejas.)

Tie ir pieejami internetā. Taču jautājums ir par stukačiem – Lembergam tādi ir vajadzīgi, bet jūs esat pret. Kā jūs to saskaņojat?
Nedomāju, ka viņam vajadzīgi stukači. Jums ir visas iespējas Lembergu uzaicināt pie sevis un visas šīs lietas no pirmavotiem uzzināt.

Labi, par zemniekiem. Ministrs Dūklavs pēdējā mēneša laikā ir nozīmīgi kavējis zemnieku kooperatīva izveidošanu, kas varētu piesaistīt lielu Eiropas naudu. Vai tas tiek darīts pārstrādes uzņēmumu interesēs?
Jums ir pilnīgi nepareiza informācija. Mēs esam par to, lai šis pārstrādes uzņēmums nonāk zemnieku kooperatīva rokās. Problēma ir tā, ka tur ir nofokusējušās divas zemnieku grupas, plus ir atsevišķa pārstrādātāju grupa, kuri uz šo naudu pretendē. Izšķiršanās acīmredzot būs tuvākajā laikā. Kurš ir labākais, to izšķirs viņu piedāvājums.

Vēl viens punkts programmā ir par latviešu valodas nostiprināšanu. Kā tas savienojams ar bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima iekļaušanu sarakstā, kurš pats ir atzinies, ka slikti runā latviski, un ir sodīts par to, ka pašvaldībā nerunā?
Es viņam pateicu – dārgais draugs, tu atnāci nacionālā apvienībā, ja tu tiec ievēlēts, tev būs jārunā latviski, nekādu runu. Es nenoliedzu, ka, risinot kādu tīri operatīvu jautājumu, es ar viņu runāju arī krieviski. Neuzskatu par apgrūtinājumu arī žurnālistiem atbildēt krieviski. Tāpat ir ar Eigimu, bet viņam nekādas atlaides valodas jomā nebūs.

Šķēle tagad ir teicis, ka pašvaldībās vajadzētu būt gataviem uzklausīt un atbildēt krieviski. Piekristu šādai nostājai?
Ir noteiktas normas un kārtība, kur latviešu valoda ir jālieto. Bet, ja tā ir vienkārša sarunu valoda, ja es redzu, ka cilvēkam ir grūti latviešu valodā, es pāreju uz krievu valodu.

Pēc kāda principa tad jūs uzņemat cilvēkus savā nacionālajā apvienībā? Vai Eigims pēkšņi kļuvis ārkārtīgi latviski nacionāli noskaņots un norūpējies par zemniekiem un zaļu Latviju? Vai arī tā ir balva par kādiem nopelniem, vai vienkārši izdevīgs darījums?
Mums kritēriji ir ļoti precīzi. Ir jautājumi, kur var skaidri paprasīt, ko viņš domā. Pirmkārt, elementāras lietas – bija vai nebija Latvijas okupācija? Ir divas valodas Latvijā vai ir viena valsts valoda – latviešu valoda? Kā būs, kad būs balsojums Saeimā, vot, par karaspēkiem Afganistānā, Irākā – ko tu darīsi, vai balsosi kopā ar Saskaņas centru? Ko darīsi, ja uzliks jautājumu nepilsoņiem dot tiesības vēlēt pašvaldības? Tie ir ļoti precīzi jautājumi, kas tomēr uztaisa to barjeru. Viņš atbildēja, ka piekrīt mūsu nostādnei.

Minējāt Afganistānu. Jūsu programmā ir divi punkti – «izstrādāt valsts militāro stratēģiju, kas noteiktu Latvijas aizsardzības politiku, kuras pamatā ir kolektīvās aizsardzības principi», un «tuvākajā laikā izvest karavīrus no Afganistānas». Vai tie nav pretrunā?
Absolūti ne. Mūsu prioritāte ir Rietumu sabiedrotie, NATO. Ja būs jautājums par Afganistānu – vai saglabāt karaspēku -, mēs balsosim par. Mēs nekad šo soli nedarīsim bez saskaņošanas ar mūsu sabiedrotajiem. «Tuvākajā laikā izvest karaspēku no Afganistānas»  –  tas nozīmē diskusijas sākšanu.

Jautājums par koalīciju. Cik noprotams, ar PCTVL jūs nebūtu gatavi. Saskaņas centrs?
Saskaņas centrs – nu, Ozoliņa kungs jau mūs tur ir ielicis, ko es tur piebildīšu. (Smejas.)

Tātad jūs piekrītat?
Pašreiz ir reāla valdība, kas strādā. Neredzu nekādas problēmas strādāt arī pēc vēlēšanām kopā. Jo Dombrovskis ir ļoti normāls valdības vadītājs, un arī Lembergs to atzinis. Viņš ir pragmatisks, konservatīvs politiķis, kas vienkārši dara savu darbu, un, ja ir problēmas, mēs varam aiziet izrunāties.

Jūs par Vienotību, bet neatbildējāt uz jautājumu par SC.
Kā pirmo mēs, protams, izskatām iespēju strādāt kopā ar Vienotību. Tā kā mūsu stratēģiskais partneris ir Rietumi, tad ir loģiski, ka mūsu stratēģiskais partneris ir partija, kas orientēta uz Rietumu vērtībām. Jautājums – kas notiek, ja Vienotība uzstāda kaut kādas savas prasības un noliek mūs pilnīgi otrā lomā.

Tad jūs ejat uz Austrumiem?
Tas Austrumu uzstādījums ir jautājumi, ko es jums pateicu. Es nevaru iedomāties, kā tādā valdībā var strādāt. Nu, piemēram, uzliks vēlāk kaut kādu jautājumu, es nezinu, nevis par Afganistānu, bet kaut ko citu. Nu, un ko tad – SC visu laiku balsojis pret šīm misijām, un pēkšņi sāks balsot par? Kā tad tā valdība strādās?

Tomēr jūs esat pieļāvuši iespēju strādāt Urbanoviča valdībā.
Ja viņi pilnīgi konkrēti koalīcijas līgumā vai kur saraksta virkni punktu, ka ir kontinuitāte šai politikai, kas līdz šim ir īstenota. Jautājums – vai viņi to darīs? Ja nedarīs, tad acīmredzot viņiem nekas ar mums nesanāks.

Kas ir jūsu prezidenta kandidāts?
Speciāli neesam meklējuši un par to runājuši. Varu atbildēt par sevi – man Zatlers nekādas problēmas neizraisa. Nu, neteiksim problēmas, bet viņš ir audzis. Laiks vēl ir, droši vien citi nosauks kādus kandidātus, bet, ja šodien jābalso, es balsotu par viņu.

Mēs runājām par Eigimu, bet jums sarakstā ir vairāki interesanti kandidāti. Piemēram, Ščerbatiha kungs. Šajā Saeimā viņš vairāk laika pavadīja svaru zālē nekā Saeimā.
Viņš nav runājis nevienu reizi ar’.

Un jūs paņemat klāt vēl kultūristu Visocki. Vai šie ir piemēroti kandidāti?
Cilvēkiem jādod iespēja izvēlei. Latgales sarakstā mums ir Šķesters, bijušais un pašreizējais Saeimas deputāts. Klaužs no Tautas partijas atnāca. Ir Ščerbatihs, ir Eigims. Nu, lai tauta izvēlas. Nu, Rīgā – Seržants.

Seržants ir otrais Rīgā, kaut gan nav nekādas politiķa pieredzes. Vai tas nav populisms?
Atbildēšu ļoti precīzi, kā mēs viņus saranžējām un kā viņš tika sarakstā. Protams, pirmais solis – pašas nodaļas izvirza, jo demokrātijas process ir jāsāk no apakšas. Tad mēs atsijājām, un saraksts tika iedots pazīstamajai firmai SKDS – lai vēlētājs saliek plusiņus un mīnusiņus. Un varu atklāt mazu noslēpumu – pilnīgi bez variantiem ir Koķe, un te ir atbilde, kāpēc Koķes nav nevienā sarakstā. Un te jums atbilde – Rīgā vispozitīvāk tiek vērtēti Seržants un Visockis.

Bet šādā veidā mēs dabūsim Saeimu, kas sastāv tikai no estrādes zvaigznēm. Tā ir jūsu izvēle, kurus piedāvāt, un jautājums ir par principiem. Piemēram, jūsu sarakstā ir Aleksandrs Kiršteins, ko TP izmeta par antisemītismu.
Bet viņu ļoti pozitīvi vērtē, un nebūs brīnums, ja viņš arī būs ievēlēts no Vidzemes.

Hitleru arī savulaik pozitīvi vērtēja…
Bet ko mēs lai darām?

Kā – ko? Formulējiet savus principus un kritērijus, kādus uzstādāt partijas biedriem.
Bet visi šie cilvēki, protams, zem šīm lietām, ko mēs jau iepriekš runājām, parak­stījās, ka tās viņi ievēros. Cik katram būs prasmes to pēc tam realizēt – nu, neviens meistars no gaisa nekrīt.

Bet antisemītisms jums nav problēma?
Vienu lietu es esmu pateicis visiem mūsu draugiem. Jautājumos par attieksmi pret minoritātēm, konkrēti – ebrejiem, seksuālajām minoritātēm, nevar būt kaut kādas naida attieksmes izpausmes. Nekad nepieļaušu, ka mūsu apvienība ar tādām izies kā ar partijas viedokli.

Bet kāda vērtība ir no tāda partijas biedra kā Kiršteins? SKDS pateica, ka labs reitings?
Jā. Bet neapsteigsim notikumus.

Cik vietas jūs dabūsit nākamajā Saeimā?
Es domāju – divdesmit.

DOSJĒ. Kas jāzina par ZZS?
1. 9.Saeimā.
ZZS vēlēšanās ieguva 16,7% balsu un 18 vietas Saeimā.

2. Pie varas. Bijusi visās trijās valdībās šīs Saeimas laikā, atbildot par izglītības, labklājības, zemkopības un vides jomu, kā arī elektronisko pārvaldi agrāk un reģionālo attīstību patlaban.
Skandāli.
Emša portfelis
. 2007.gadā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu pret Saeimas priekšsēdi Induli Emsi par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006.gadā viņam Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Emsis pinās paskaidrojumos, tad atzina, ka sniedzis nepatiesas liecības. Zādzība nokļuva izmeklētāju uzmanības lokā, izmeklējot Saeimas deputātu kukuļošanu no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Emsis atkāpties negatavojās, un ZZS to arī neprasīja, tomēr pēc skandāla viņš lielo politiku pameta, bet joprojām darbojas Latvijas Zaļajā partijā.
Lembergs cietumā. 2007.gada martā ZZS premjera kandidāts Lembergs tika aizturēts, viņam tika piemērots apcietinājums un uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielā apmērā, naudas atmazgāšanu un īpašumtiesību nedeklarēšanu. Šīs un virkne citu apsūdzību sevišķi smagos noziegumos ir apkopotas lietā, kuru pašlaik izskata Rīgas apgabaltiesa. Lembergam piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Tiesa ir attaisnojusi Lembergu tā dēvētajā Grinberga lietā, kurā viņš bija apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.
Tiesneši un ģenerālprokurors. 9.Saeimas laikā būtiskas izmaiņas piedzīvoja Satversmes tiesas sastāvs. Par tiesnesi kļuva Viktors Skudra, kurš bija pārstāvējis Lembergu tiesā kā advokāts. ST amatam ZZS izvirzīja arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, kura bija pieņēmusi Lembergam labvēlīgus lēmumus. Savukārt Augstākās tiesas amatam Saeima bez skaidras argumentācijas noraidīja Māri Vīgantu, kurš lēma par apcietinājuma piemērošanu Lembergam 2007.gadā. ZZS arī vienīgā no Saeimas partijām atklāti pateica, ka neatbalstīs Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.
Antimafijas likums. ZZS kopā ar TP novilcināja pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas sniegusi liecības pret saviem līdzdalībniekiem un tādējādi būtiski atvieglojusi augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanu.
Mutatis mutandis. 2008.gadā ZZS deputāts Vilnis Edvīns Bresis iesniedza priekšlikumus Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas būtiski sašaurinātu noziedzīgi iegūto līdzekļu jēdzienu. Deputāts pats nespēja paskaidrot, ko nozīmē lietotais termins mutatis mutandis. Izskanēja aizdomas, ka grozījumi ir Lemberga interesēs. Prezidents atdeva likumu Saeimai, kas to pieņēma jau bez mutatis mutandis.
Valsts nozagšanas likums. 2010. gada jūnijā ZZS deputātes Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža Saeimā iesniedza grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kas bija labvēlīgi lielajiem zemes īpašniekiem un radītu valstij daudzu miljonu latu zaudējumus. Prezidents grozī­jumus nodēvēja par valsts nozagšanu, un abas deputātes tos atsauca.
Balsu pirkšana. 2009.gada vēlēšanās Ogres vēlēšanu komisija vērsās drošības policijā par iespējamu balsu pirkšanas gadījumu – ka ZZS pārstāvji pērk balsis par šņabi, naudu un koncertu biļetēm. Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzpirkti vismaz 15 cilvēki, pārsvarā jaunieši. Zināmi tikai balsu pirkšanas izpildītāji, bet ne organizētāji. Viens no balsu pircējiem jau notiesāts.
Zemeņu kūka. 2008.gadā atklātībā nāca ziņa, ka īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) par valsts naudu (Ls 930) sarīkojusi dzimšanas dienas svinības, dokumentos pasākumu nosaucot par semināru pašvaldībām. Gudele atkāpās no ministres amata un izstājās no partijas.

3. 10.Saeimas vēlēšanas.
Premjerministra amata kandidāts Lembergs atkal nekandidē. Sarakstu pirmie numuri ir Raimonds Vējonis Rīgā, Jānis Dūklavs Vidzemē, Augusts Brigmanis Zemgalē, Gundars Daudze Kurzemē, Staņislavs Šķesters Latgalē.

4. Sarkanās līnijas.
ZZS līderi nepieļauj iespēju pēc vēlēšanām sadarboties vienīgi ar PCTVL, taču ir izteikušies, ka varētu strādāt Saskaņas centra premjera Urbanoviča valdībā, kaut gan priekšroku dotu koalīcijai ar Vienotību un VL-TB/LNNK.

5. Izredzes.
Reitingi stabili turas nedaudz virs 10%, un tās līderi cer uz aptuveni 20 deputātu vietām.

Diagnoze: neārstēti cēloņi

MĒRĶI. Kas 10. Saeimai būtu jāsasniedz sabiedrības veselības jomā?

Divi Saeimas termiņi jeb astoņi gadi – tieši par tik īsāks ir vidējais mūža ilgums Latvijā, salīdzinot ar vidējo līmeni Eiropas Savienībā. Sevišķi bīstami Latvijā ir būt vīrietim vai bērnam, kuru mirstības rādītāji ir īpaši drūmi. Kāpēc sabiedrības veselība Latvijā ir starp sliktākajām Eiropā, un kā to varētu mainīt nākamās Saeimas laikā?

Partiju programmās priekšvēlēšanu laikā sabiedrības veselības uzlabošana tiek minēta tikai garāmejot, un teju vienīgais konkrētais solījums, kas atrodams gan Vienotības, gan Par labu Latviju! programmā, ir līdz 2014.gadam palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Šis solījums atspoguļo publiskās diskusijās vēl aizvien dominējošo pieņēmumu, ka pašreizējā veselības sistēma jāsaglabā, tai tikai vajadzīga papildu nauda – kaut arī pēdējie desmit gadi apliecina pretējo. Krīzes dēļ Latvijā valsts finansējums veselības aprūpei ir krietni samazināts, bet līdz ar to ir būtiski mainījušās arī nozares prioritātes. Slimnīcām tērē mazāk, bet nauda ģimenes ārstiem, pakalpojumiem bērniem un grūtniecēm, ātrajai palīdzībai, kā arī sociālās drošības tīklam tagad veido lielāku daļu no kopējā budžeta (lai arī absolūtos skaitļos tā ir mazāka nekā 2008.gadā). Šāda tendencei jāturpinās.

Lai būtiski uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus, ir jāpārstāj runāt tikai par naudu un jāsāk runāt par konkrētiem mērķiem, kurus gribam sasniegt veselības aizsardzības jomā. Tāpēc žurnāls Ir, konsultējoties ar veselības jomas ekspertiem, izvirzīja konkrētus, izmērāmus mērķus, pēc kuriem vērtēt, vai 10.Saeima un tās valdības būs īstenojušas auglīgas reformas.

KAS JĀSASNIEDZ?
Viens gads četros gados
1970.gadā dzīvildze jeb jaunpiedzimušā gaidāmais mūža ilgums Latvijā atpalika no Rietumeiropas valstīm par diviem gadiem – Latvijā tā bija ap 70 gadiem, Rietumos 72 gadi. Kopš tā laika dzīvildze Rietumos ir vienmērīgi un pakāpeniski augusi par aptuveni vienu gadu ik pa četriem gadiem, bet Latvijā pēc milzīgām svārstībām tā ir tikai gadu garāka nekā pirms 40 gadiem.

Minimālais mērķis sabiedrības veselības jomā nākamajiem četriem gadiem ir paaugstināt Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi par vienu gadu. Daži eksperti to pat uzskata par pārāk pieticīgu mērķi. Ārsts Pēteris Apinis domā, ka šo rādītāju varētu uzlabot vismaz par 1,2, bet ārsts Uģis Gruntmanis – ka vajadzētu tēmēt uz divu gadu dzīvildzes uzlabojumu nākamajos četros gados. Šāds temps bijis pa spēkam Polijai un Čehijai kopš komunisma sabrukuma.

Mazāk gultu
Vēl nesen, 2007.gadā, Latvija bija starp ES līderiem slimnīcu gultu skaitā uz 100 000 iedzīvotāju, taču veselības rādītāji  bija starp vissliktākajiem ES. Kopš krīzes sākuma gultu skaits ir ievērojami krities, un tagad, pēc Veselības ministrijas datiem, tas ir 493 uz 100 000 iedzīvotāju, kas jau ir nedaudz zem ES vidējā rādītāja. Līdz 2012.gadam VM plāno gultu skaitu samazināt vēl līdz 450, tomēr neoficiāli no ārzemju ekspertiem dzirdēts viedoklis, ka Latvijai optimāls skaits varētu būt līdzīgs Dānijai – 350 uz 100 000 iedzīvotājiem. Gruntmanis gan norāda, ka svarīgāks ir faktiski apkalpoto pacientu skaits, kurš 2010.gada budžetā paredzēts zems, vērtējot pēc starptautiskiem standartiem.

Glābsim vīriešus
Būtiski jāsamazina darbspējīgā vecuma vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām un ārējiem nāves cēloņiem. Mērķis būtu palielināt vīriešu dzīvildzi līdz 70 gadiem 2014.gadā (2007.gadā tā bija tikai 66 gadi jeb par 11 gadiem mazāk nekā sievietēm, vidēji ES šī atšķirība starp dzimumiem ir seši gadi). Agresīvi jāierobežo tabakas un alkohola patēriņš, ko Rūrāne sauc par killeru nr.1. Tas prasīs ciešu sadarbību starp Veselības, Finanšu un Iekšlietu ministriju, lai izveidotu iedarbīgu nodokļu un pretkontrabandas politiku. Jāturpina CSDD un ceļu policijas labi sāktais darbs autoavārijās mirušo skaita samazināšanai. Jāspēj arī panākt, lai sirds un asinsvadu slimību riska pacienti piekoptu veselīgāku dzīvesveidu un lietotu medikamentus pret paaugstinātu holesterīnu un asinsspiedienu. Kā norāda Gruntmanis, parastais aspirīns samazina šo slimnieku nāves gadījumus par 20%, tātad šī pieeja būtu lēta un efektīva. Galu galā jāpanāk, lai veči reizi gadā aiziet uz veselības pārbaudi. Vairāk nekā 40% to pašlaik nedara.

Glābsim bērnus
Zīdaiņu mirstība ir joma, kurā Latvija pēdējos gados ir panākusi uzlabojumu. Pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits (uz 1000 dzīvi dzimušajiem) 1996.gadā bija 15,9, bet pēdējos piecos gados stabilizējies ap 7,7. Tomēr tas aizvien ir augsts uz ES fona – Rietumeiropā 2002.gadā tas bija 4,2. Ja nākamajos četros gados Latvijai zīdaiņu mirstību samazinātu līdz pieciem uz 1000 dzimušajiem, tas atbilstu mērķim, kuru Latvija sev noteica ANO tūkstošgades attīstības programmā.

Zīdaiņu mirstība savā ziņā ir visas veselības aizsardzības sistēmas kvintesence, un šī rādītāja uzlabošana jo sevišķi prasa sadarbību starp veselības aprūpes darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem (lai palīdzētu mazturīgajām māmiņām) un skolām (lai mācītu reproduktīvo veselību).

Profilakse
Lai pārorientētu Latvijas medicīnas sistēmu no cīņas ar sekām uz cīņu ar cēloņiem, ir jāstiprina ģimenes ārstu spēja nodrošināt iedarbīgu preventīvo medicīnu. Ģimenes ārstu noslodze ir ļoti neviendabīga, un ir pat ārsti, pie kuriem pierakstījušies divi vai trīs tūkstoši cilvēku. Ārste Ilze Aizsilniece uzskata, ka optimālais pierakstītu pacientu skaits būtu starp 1500 un 1800 un ka ģimenes ārstiem profilaktiskajā darbā varētu palīdzēt medmāsas, ārstu palīgi un farmaceiti. Gruntmanis norāda uz nepieciešamību radīt ģimenes ārstu apvienības, kas padarītu primārās aprūpes ārstus pieejamus pacientam jebkurā diennakts laikā. Tas atslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas un ātro palīdzību, tādējādi samazinot izmaksas un uzlabojot veselības aprūpes kvalitāti.

EKSPERTU VIEDOKĻI

Uģis Gruntmanis, Teksasas Universitātes profesors:
Veselības aprūpes budžets Latvija 2000.gadā bija 145 miljoni latu, 2008.gadā 575 miljoni, taču par šo milzīgu līdzekļu pieaugumu Latvijas sabiedrība nav saņēmusi tikpat kā nekādu reālu veselības uzlabojumu. 2000.gadā Latvijā nomira 32 205 cilvēki, 2008.gadā ar mazāku kopējo iedzīvotāju skaitu – 31 006. Pārāk daudz ir pirkti superdārgi magnētiskās rezonanses aparāti, pārāk maz lētais, bet efektīvais līdzeklis pret sirdskaitēm – aspirīns.

Aiga Rūrāne, Pasaules veselības organanizācijas pārstāve Latvijā:
Latvijas iedzīvotāju veselība pēdējo 10 gadu laikā ir uzlabojusies nepietiekami. Viens no iemesliem ir veselības aprūpes sistēmas orientācija galvenokārt uz slimu cilvēku, nevis uz slimību novēršanu. Taču lielākās problēmas ir jomās, kur profilaksei ir milzīga nozīme. Galvenie nāves cēloņi ir hroniskās slimības – infarkti, insulti – kuri Latvijā, īpaši vīriešu vidū, ir šokējoši daudz, tāpat arī onkoloģiskās slimības un nāves no dažādiem ārējiem cēloņiem – autoavārijā, saindēšanās, noslīkšana, vardarbība, pašnāvības.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:
Mēs dzīvojam ievērojami īsāku mūžu nekā, teiksim, Zviedrijā, lielā mērā tāpēc, ka viņi katru dienu apēd 5 gramus sāls, bet mēs – 12. Ar savu mazkustīgo dzīvesveidu, nepareizo diētu un smēķēšanu mēs sevi dzenam kardiovaskulāro slimību virzienā.

Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste:
Sadarbība ir tas, kā mums trūkst vairāk nekā naudas. Lai panāktu uzlabojumu, profilaksei ir jākļūst par veselības aizsardzības sistēmas prioritāti un mērķa sasniegšanā ir aktīvi jāiesaistās ne tikai Veselības, bet arī citām ministrijām, valsts iestādēm un pašvaldībām.

Līdz vēlēšanām 23 dienas

Politiķu plāni, ekspertu un vēlētāju viedokļi ik nedēļu Ir Vēlēšanu sadaļā

 

MĒRĶI. Kas būs jālemj jaunajai Saeimai, lai Latvija attīstītos?

INTERVIJA. Līderi, kuru saraksti aptaujās pārvar 5% barjeru

DOSJĒ. Darbi, skandāli un solījumi, kas jāatceras pirms vēlēšanām

VĒLĒTĀJS. Balsotāju argumenti, kuri nosaka politisko izvēli

JĀBALSO! Edgars Bērziņš – kāpēc es piedalīšos vēlēšanās?

Bet, vecīt, mani interesē, kas būs ar stipendijām – vai man būs stipendija? Vai manai māsai būs? – saka Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš, kurš projektā Student, dodies vēlēt! rosina izpētīt partiju solījumus augstākās izglītības jomā. Edgaram ir 21 gads, viņš studē Daugavpils Universitātē un jau piedalījies 9.Saeimas vēlēšanās, kad izvēli izdarījis, ņemot vērā ģimenes ieteikumu. «Šajās vēlēšanās lēmumu pieņemšu, balstoties uz manis paša veikto analīzi, uz naivo cerību, ka kaut kas varētu mainīties,» atklāj Edgars. «Studenti saka – varētu jau iet balsot, bet nezinu, par ko?» Bērziņš skaidro, kāpēc apvienība nolēmusi izstudēt programmas un izvaicāt politiķus, lai saprastu, kam var ticēt un kam ne. «Ja man kāds politiķis teiks, ka augstākā izglītība būs bezmaksas, es tam neticēšu! To neizdarīs, tas var būt tikai solījums, bet, ja kāds politiķis teiks, ka mēs atjaunosim transporta kompensācijas, tam jau es varētu noticēt. Tas skartu arī mani pašu – es varētu aizbraukt uz mājām kaut vai vienu pašu reizi mēnesī bez maksas,» piezemēts ir Bērziņš. Viņš tic, ka diskusijas ar politiķiem ļaus neizlēmušajiem atrast partiju, par ko balsot.