Jevgenijs Golovčuks ikdienā strādā pie Civilās aizsardzības mehānisma, kas tiek iedarbināts, ja Eiropā vai ārpus tās notiek kāda dabas vai cilvēku izraisīta katastrofa. Nepālā viņš valkāja zilo ES vesti — tā bija viņa atpazīšanas zīme.
Aizbraucis uz Nepālu savā pirmajā ES katastrofu koordinācijas misijā, Jevgenijs Golovčuks nonāca 42 kilometrus no nākamās lielās zemestrīces epicentra, tomēr uzdevumu izpildīja
Martā, kad Jevgenijs Golovčuks (27) devās komandējumā uz starptautisku katastrofu risku mazināšanas konferenci Japānā, viņš Tokijā apmeklēja iestādi, kurā iedzīvotājus apmāca rīkoties zemestrīču, taifūnu, plūdu, ugunsgrēku gadījumā. Viena telpa bija aprīkota zemestrīces imitācijai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas vecākais speciālists neko tādu nebija piedzīvojis. Sākumā aparatūra grīdu sadrebināja līdz 5 magnitūdām pēc Rihtera skalas. «Sajūta diezgan dīvaina, bet nekas traks nenotika. Galds drusciņ lēkāja. 7 magnitūdas - tas jau bija skarbi! Uzdevums vienkāršs - vajag palīst zem galda, bet pat to bija grūti paveikt, viss šūpojās. Es sapratu mērogu - cik stipri var kratīt un ko vajag darīt. Kad zemestrīce ir beigusies, vajag izslēgt elektrību. Var gadīties, ka vadi ir bojāti, var sākties ugunsgrēks.»
