Mairita Dreimane. Foto — Gints Ivuškāns
Mairita Dreimane (29) no darba Lielbritānijas fabrikā atgriezās pirms pieciem gadiem, jo nomira tētis un nebija, kas pieskata trīs zirgus. Pēc pusgada Mairita Purenēs sāka rīkot izjādes, un tagad šeit ir jau 17 zirgu
Kā sešpaka. Tik vienmērīgi grubuļains ir grants ceļš no Gulbenes līdz Beļavai, kas ved uz zirgu izjādēm Purenēs. Tur mūs sagaida īsta sešpaka — Mairitai mājās pie ledusskapja ir bilde, kur redzams viņas trenētais vēders. «Strādāju laukos, uz sporta klubu neeju,» viņa smejas. Ir piektdienas rīts, un viņa jau ir paspējusi «pavingrot» stallī, pabarojot zirgus.
Uz jāšanas nodarbību pie Mairitas ir ieradusies skolniece, kura sagatavo zirgu treniņam — sukā, seglo un runājas. Tikmēr Pureņu saimniece mani un fotogrāfu iepazīstina ar visiem 17 zirgiem. Trīs no tiem ir Šetlandes poniji, pārējie — dažādu šķirņu zirgi. Viens pats aplokā ir Impulss, jo ērzelis. Vēl nav ticis iejāts un uzmet baltu aci, kad redz tuvojamies plaukstu ar maizi. Apēd un pieliecas pieglausties. Tik mīļš ērzelis nav redzēts! «Visi mums viņi tādi, jo ik dienu daudz runājamies, glāstām,» saka Mairita.
