Slēpošanas instruktors Raimonds Kleinbergs ar dēlu Valteru, kurš slēpošanas trasē guva muguras sasitumus un smadzeņu satricinājumu.
Kad Siguldā no pacēlāja nokrita 11 gadus vecais Valters, sākās rosība. Pirms nedēļas tiesa lēma, ka trases vadībai būs jāmaksā sods. Lai arī uz kalniem noticis daudz nelaimju, cietušie tiesāties nemēdz. Piemēram, Alvils, kurš pēc kameršļūkšanas pārvietojas ratiņkrēslā
Valters ir pieredzējis slēpotājs. Pirmoreiz no kalna nobrauca trīs gadu vecumā. Startē mačos superslalomā un sava vecuma grupā Latvijas mērogā nesen ieguva 4.vietu. Pagājušā gada 25.februārī Valters gatavojās sacensībām Pilsētas trasē Siguldā. Uzbraucis kalnā, viņš centās atkabināties no āķu pacēlāja, taču nespēja, jo tas bija aizķēris virsjaku. Āķis vilka Valteru sev līdzi un cēla augstāk. Trases dežurants to nepamanīja un pacēlāju neapstādināja.
«Es mēģināju atbrīvoties, bet nevarēju,» atceras 12 gadus vecais Valters, kad tiekamies Siguldā pie kalna. Kritiens bijis no aptuveni piecu metru augstuma: izgāzis metāla režģu sētu un atsities pret stabu - pacēlāja trošu ceļš ved pāri privātīpašumam, kas norobežots. «Labi, ka bija ķivere, citādi... Labi, ka labi,» saka tētis Raimonds Kleinbergs, kurš ir slēpošanas instruktors. Todien Valters aizvests uz slimnīcu, viņam konstatēti muguras sasitumi un smadzeņu satricinājums. Divas dienas pavadījis slimnīcā, viņš turpināja ārstēties mājās.
