Jānis Tomašs
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
***
galva apaļa kā nulle
pats nulle
mati prasmīgi nodzīti it kā būtu sēdējis
ja nu vienīgi ģimnāzijā divpadsmit gadus un pēc tam tehnikumā vēl trīs
tālāk Rīga
māte iela
naktsklubu indīgās gaismas
gar galdiņiem bites iznēsā smaržīgu medu
lauku labumi
zem tava krekliņa labumi
bet otrā dienā sliktumi
tas lielais tukšums kas gulstas virsū
un katrā kabatā nulle
un visiem kas mostas jau tārpainas galvas
***
iedomājies sevi vecu un nevarīgu
vējš paijā sirmo galvu
tepat starp daudzdzīvokļu namiem
Iļģuciemā
kur kaijas izspēlē pa kādai etīdei
visticamāk tu vairs nestrādā policijā un tikt pie ieroča kļūst
arvien bezcerīgāk
protams
vienmēr var mesties zem vilciena
vai sadzerties zāles
bet vai tad kāds alkst pēc šādām beigām
