No kreisās: Jānis Erenštreits, Līga Celma–Kursiete, Mārtiņš Klišāns un Kaspars Ādamsons. Foto — Reinis Hofmanis.
Kuras dziesmas spēj dziļi saviļņot tos, kas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku repertuāru pārzina vislabāk
Jānis Erenštreits,
Goda virsdiriģents
Svētkus gaidu ar nepacietību, jo man uzticēts godpilns pienākums — diriģēt valsts himnu, — saka Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Jānis Erenštreits. «Ir vērts atgādināt tās vēsturi. Baumaņu Kārlis (1835—1905), Pēterpils Smoļnija institūta skolotājs, Rīgas Latviešu biedrībai piesūtīja trīs dziesmas, no kurām divas — Tēvijas dziesma un Daugavas zvejnieku dziesma — tika nodziedātas I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgajā koncertā 1873. gada vasarā. Dziesmu Dievs, svētī Latviju kopkora repertuārā neuzņēma, bet tā debitēja svētku atklāšanas aktā. Šo lūgšanu izpildīja Baltijas skolotāju semināra jaunekļi sava vecākā biedra — dundadznieka Jāņa Dreiberģa (1854—1932) vadībā. Tātad Latvijas simtgades Dziesmu svētkos mūsu himna piedzīvos savu 145. jubileju! Centīšos panākt, lai himna skanētu izjusti cēli, labskanīgi un moži.»
