27. oktobra vēlēšanās Izraēlā Benjamina Netanjahu partija un viņa sabiedrotie ar 53 vietām zaudēja Knesetā vairākumu, bet to neieguva arī opozīcijas bloks ar saviem 48 mandātiem. Nevienam nav valdības izveidošanai nepieciešamais 61 mandāts, un Netanjahu saglabā cerības noturēties pie varas.
Nu un tad?
Likme ir daudz lielāka par premjera krēslu. Vai Izraēla turpinās Netanjahu un reliģisko radikāļu kursu, vai tiks pie valdības, kas apturēs tiesu sistēmas politizāciju un izmeklēs 7. oktobra izgāšanos? Turklāt virs sarunām karājas vēl viens drauds — jauna sadursme ar Irānu.
Kāda ir priekšvēsture?
Netanjahu ar nelielu pārtraukumu pie varas ir kopš 2009. gada. Viņš nav uzņēmies atbildību par kļūdām, kuras ļāva Hamās pastrādāt 2023. gada 7. oktobra slaktiņu, bet valsts tik un tā turas pie Bibi: viņa Likud partija ieguva vislielāko atbalstu, 27 mandātus, tikai par pieciem mazāk nekā iepriekš. Kampaņā Netanjahu kurināja bailes no arābiem un politiskiem oponentiem piedēvēja vēlmi atdot valsti palestīniešiem. Opozīcijas līderis ir bijušais ģenerālis Gadi Eizenkots, kurš Gazas karā zaudēja dēlu, bet viņa bloku vieno galvenokārt vēlme nomainīt Netanjahu.
Kas ir pats svarīgākais?
Vēlēšanu īstais pārsteigums ir arābu partiju 19 vietas: pragmatiskajam Mansuram Abasam astoņas, Apvienotajam sarakstam — 11. Arābu vēlētāji dažviet bija pat aktīvāki par Telavivas „apgaismoto eliti”. Tieši viņu balsis vai atturēšanās var izlemt valdības likteni. Opozīciju vieno trīs solījumi: izmeklēt 7. oktobra katastrofu, iesaukt armijā arī ultraortodoksālos ebrejus un apturēt Netanjahu virzītās izmaiņas tiesu sistēmā. Taču daļai opozīcijas varētu būt grūti piekrist sadarbībai ar arābu partijām.
Kas vēl jāzina?
Vēlētāju aktivitāte sasniedza 77,7%. 70–75 tūkstoši ārzemēs dzīvojošo atlidoja mājās pat no Austrālijas, Amerikas un Kanādas, jo Izraēla neatļauj balsošanu ārpus valsts. Sevišķa Fly&Vote iniciatīva mudināja diasporu piedalīties vēlēšanās un palīdzēja tiem atrast naktsmājas pie cilvēkiem, kas brīvprātīgi atvēlēja viņiem gultasvietas.
Kas tālāk?
Netanjahu var sēdēt „absolūtā čiliņā”: ja koalīcija nesanāk, jaunas vēlēšanas var sarīkot tikai aprīlī, un nav teikts, ka atkal atlidos desmitiem tūkstošu vēlētāju no ārzemēm. Vēlēšanu kampaņas laikā tika novilktas visādas sarkanās līnijas, bet Izraēlas politikā tās nereti tiek pārkāptas. Ir arī bīstamāks scenārijs: ja ASV vai Izraēla uzbruks Irānai un sāksies atbildes triecieni, valsts apdraudējums var kļūt par ieganstu ārkārtas vienotības valdībai. Tad Netanjahu būs atkal izvilcis sevi no politiskā kapa.
Teksts tapis pēc raidieraksta Ārskats 30. oktobra ieraksta Netanjahu neuzvar, bet nezaudē. Serbijā studentu kustības triumfs. Ko Putins iegūst no pamiera Oleškos.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
