Spānijas autonomajā teritorijā Seutā Marokas ziemeļos diennakts laikā ieplūda ap 70 000 cilvēku, lielākoties jaunu vīriešu. Daudzi robežu šķērsoja peldus, un Marokas robežsargi viņiem īpaši netraucēja. Pēc 48 stundām vairākums jau bija devies atpakaļ.
Nu un tad?
Krīze izrādījās ne tik daudz migrācijas problēma, cik Eiropas politiskās solidaritātes pārbaudījums. Kamēr Spānija ātri tika galā ar ieceļotājiem, Eiropā sākās apvainojumu vētra, pat prasības izslēgt Spāniju no Šengenas zonas.
Kāda ir priekšvēsture?
Seuta ir tikai 18,5 kvadrātkilometrus liels Spānijas zemes pleķītis Marokas ziemeļos ar aptuveni 84 000 iedzīvotāju. 1415. gadā to ieguva portugāļi, vēlāk teritorija nonāca Spānijas pārvaldībā. Šogad Madride nolēma legalizēt lielu skaitu nelegāli ieceļojušo migrantu — sākotnēji runa bija par pusmiljonu, bet skaits pieaudzis līdz 1,2 miljoniem. Izplatījās baumas, ka tas pavēris ceļu uz Spāniju arī no Āfrikas.
Kas ir pats svarīgākais?
70 000 cilvēku pēkšņi nesāk “peldēšanas sacensības”. Jau nedēļām esot audzis pieprasījums pēc peldēšanas apmācībām un ūdensnecaurlaidīgiem tērpiem, sociālajos tīklos izplatīti pamudinājumi doties uz Spāniju, bet cilvēki līdz robežai pat vesti lielās kravas automašīnās. Marokas dienesti tam īpaši netraucēja. Kas tieši organizēja vai veicināja plūsmu, nav skaidrs, taču nejaušības versija izskatās maz ticama.
Kas vēl jāzina?
Vēl skaļāka par pašu krīzi bija politiskā reakcija. 22 valstis vēstulē ES vadībai vainoja Spānijas migrācijas politiku, Itālija slēdza gaisa un jūras satiksmi ar Spāniju, Francija pastiprināja robežkontroli. Itālijas politiķi pat prasīja izslēgt Spāniju no Šengenas. Tikmēr lielākā daļa ieceļotāju jau bija prom. Daļai politiķu šī histērija acīmredzami noderēja arī pašmāju cīņām.
Kas tālāk?
Pēc ārkārtas ES iekšlietu ministru sanāksmes emocijas pierimušas, un Spānija pat saņēmusi uzslavas par rīcību Seutā. Taču nepatīkamākais jautājums paliek. Eiropa jau ir pieredzējusi migrācijas instrumentalizāciju uz Baltkrievijas robežas un lielo Sīrijas bēgļu krīzi, tomēr kritiskā brīdī solidaritātes vietā atkal ātri sākas savstarpēji pārmetumi. Seutas gadījums bija salīdzinoši vienkāršs — ieceļotāji no pilsētas tālāk Eiropā netika un lielākoties drīz atgriezās Marokā. Ja pat šāda krīze rada politisku haosu un runas par Šengenas sabrukumu, paliek daudz nepatīkamāks jautājums: kas notiks, kad nākamā krīze būs patiešām liela?
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 7. augusta ieraksta “Bēgļu krīze Spānijas teritorijā Seutā. FIFA prezidents atteicies no ieceres privatizēt Pasaules kausu. Tramps atsaka Ukrainai licenci Patriot ražošanai.”
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
