Sāku gatavoties pavasarim un izmetu lielu daļu savas vecās garderobes. Nākamajā rītā redzu bomzi manā vecajā mētelī — pārņēma skaudība, jo bomzim tas piestāv labāk nekā man.
Man ir aizdomas, ka drīz Tramps, lai godinātu Īlonu Masku, kādu ģeogrāfisku vietu pārdēvēs par Maskavu.
Tramps un Masks ķērušies pie tā, ko pie mums pagājušā gadsimta 80. gados sauca par perestroiku. Gorbačovs uz to visu noskatās un ķiķina.
Tramps: «Esmu nolēmis deportēt visus palestīniešus no Gazas joslas.»
Masks: «Man ir raķetes! Varu viņus aizvest uz Marsu!»
Protams, politiķi arī kļūdās. Tikai žēl, ka viņi nav sapieri…
Tas ir izdevīgi: ja vakarā pinkšķ divas stundas pēc kārtas, vairs nav jākrāmējas ar skropstu tušas noņemšanu.
Snaiperis rūpīgi nomērķēja, bet pēkšņi zvana mobilais.
«Dārgais, pie mums mana mamma atbrauca!»
«Jau redzu.»
