Profesors Gunārs Bībers. Foto: Ieva Salmane.
"Īstā mākslā jābūt pat nežēlībai un mokām, jo tā rodas cēlums un lielums. Un šīs dimensijas man pietrūkst mūsdienu latviešu literatūrā, teātrī, mūzikā. Mūsu kultūrā diemžēl patlaban plaukst arī diletantisms. Diletantam līst uz lielo mākslu — tas ir bīstami sabiedrībai!" intervijā Ir saka literatūras zinātnieks profesors Gunārs Bībers. Viņš profesijā nostrādājis vairāk nekā 50 gadus, izskolojis vairākas studentu paaudzes un gandrīz 90 gadu vecumā joprojām domā asi, runā precīzi un argumentēti.
Vaicāts, kā profesors definē diletantismu, Bībers atbild: "Viss "savējais" tiek vērtēts kā ekskluzīvs un izcils. Īpaši mūsdienu latviešu literatūrā. Viss, ko es un tu dari, ir izcils, jo mēs esam draugi, savējie. Cits citu paslavējam, recenzējam. Šo skaisto pārliecību uztur arī kultūras raidījumi, recenzijas presē, kultūras notikumu reklāma un ļoti uzbāzīgs mārketings. Diletantismu raksturo pieticīga apdāvinātība, izglītības un sagatavotības trūkums un sakāpināta autora pašapziņa."
