Viena no 20. gadsimta otrās puses spilgtākajām personībām latviešu valodniecībā bija Marta Rudzīte. Foto no Rūtas Karmas personīgā arhīva.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 6
Šogad aprit 100 gadu, kopš dzimusi viena no izcilākajām latviešu valodniecēm — ilggadēja Latvijas Universitātes profesore Marta Rudzīte (4.11.1924.—19.07.1996.). Viņas darbs ir ne tikai cēlis gaismā latviešu valodas bagātību un daudzveidību, bet arī veidojis pamatus nākamajām valodnieku paaudzēm. 20. gadsimta otrajā pusē viņas vārds kļuva par simbolu latviešu valodas zinātniskai izpratnei, izlokšņu un valodas vēstures izpētei.
Marta Rudzīte dzimusi Valmieras apriņķa Braslavas pagastā. Pēc mācībām vietējā skolā un Mazsalacas ģimnāzijā sekoja latviešu valodas un literatūras studijas Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (1944—1948), kur starp viņas skolotājiem bija izcilais latviešu valodnieks Jānis Endzelīns. Tas arī noteica Martas Rudzītes tālāko dzīves ceļu. Pēc studijām viņa strādāja Cēsu skolotāju institūtā (1948—1949), tad, profesora Endzelīna aicināta, iestājās Latvijas Valsts universitātes aspirantūrā, ko pabeidza 1951. gadā, kļūdama par Latviešu valodas katedras docētāju. 1954. gadā aizstāvēja kandidāta disertāciju par Ziemeļvidzemes izloksnēm, kas bija pirmais šāda veida pētījums par veselu izlokšņu grupu. Tas ir rūpīgs vēstījums par bijušo Braslavas, Vecates, Bauņu un Vilzēnu pagastu valodas īpatnībām.
