Imants Ziedonis un Renārs Kaupers uz Ir pirmā numura vāka 2010. gada 8.aprīlī.
«Kam mēs bildējamies?» Imants prasa.
«Iram. Tāds žurnāls jauns,» es saku.
«Un kā sauc to žurnālu?» — tā atkal Imants.
«Ir.»
«Ir?»
«Jā, Ir.»
«Ā, Tiesa arī būtu labs nosaukums,» Imants nosaka.
«Bet Ir arī labs,» — tā nospriežam vēlāk.
Lieldienu nedēļa, koronavīruss un ekonomiskās krīzes priekšvakars — kas par kontekstu pirmās desmitgades svinībām! Imants teiktu, ka laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks. Lai labā griba un providence ar Ir komandu! Ar Tevi, Nellija! Ar mums visiem!»
— Renārs Kaupers
«Apsveicu jubilejā! Tiesa, šo desmit gadu laikā Ir politiskais vēstījums un manis paša uzskati ir evolucionējuši pa dažādām trajektorijām — pasaule un cilvēki mainās. Tas ir normāli. Saucas — demokrātija, un apkarot citādi domājošos mums taču nepieklātos, vai ne? Būtiskais ir kas cits: žurnālu veido cilvēki, kuri mākslas un kultūras vidē ir savējie, mūsējie. Un tas gan ir svarīgi.»
— Alvis Hermanis
