Foto — Kristaps Kalns.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 1
No ārējā uz iekšējo vērsumu, no stāsta uz detaļu
Starp mūsdienu jaunākā kaluma literatūrkritiķiem ārēji trauslā Jūlija Dibovska pamanāma domas spilgtuma un krāsainības, arī visai atklātā viedokļa dēļ. Viņa regulāri publicē tekstus par jaunāko literatūru periodikā un tiešsaistes portālos, savukārt redaktores darbā izdevniecībā meklē tulkojamas vai kopīgi ar autoriem veido un rada jaunas grāmatas. Bet kā viņa vārdos izteiktu savas viena mirkļa apjautas, un par ko tās būtu?
Pelēkie dzelzsbetona paneļi ir kā ar grants šķembām aplipuši, kā izvārtījušies būvbedrē. Plaisas, kas rodas, tiem novecojot, pavirši aizzieķētas ar baltiem vai atšķirīga pelēkā toņa dzīslojumiem — lai nesatricināmi armaturētās paneļu sienas pasargātu no lietus un vējiem, pavisam nedaudz arī no siltuma zudumiem. Gribēdams tādai asai plaknei pārāk mīlīgi nepiekļausies, ar parastiem krītiņiem neuzzīmēsi nesmukas lietas, ja vienīgi grafiti spēj pārvarēt paneļa brutalitāti un atstāt uz tā nospiedumu.
