Būdiņas apgleznošana prasīja 122 stundas. Kalnciemniekiem patīk. Katru dienu kāds pie tās uztaisa pašbildi. Sociālās aprūpes mājas ļaudis nāk pētīt zīmējumus. Rihards pat redzējis sievieti aprunājamies ar viņa grafiti kaķi. Foto no privātā arhīva.
Kalnciems ir padrūma vieta — no ķieģeļu ražotnes strādnieku mājiņām izaudzis ciemats, kurā ar betona sētu ieskautas industriālas ēkas izraibina daudzdzīvokļu nami. Bet kopš septembra vidus līdzās sociālās aprūpes mājai kā liela dāvanu kaste stāv grafiti stilā izrotāta bijusī sarga mājiņa.
Ideja, ka Rihards varētu apgleznot pelēko ķieģeļu būdu, radās viņa vēstures skolotājam Valentīnam Toleiķim. Reiz viņš ar atzinīgu smaidu bija novērtējis skolēna zīmējumus vēstures kladē. Pirms pāris gadiem, saticis Riharda dvīņubrāli Tomasu, skolotājs pajautājis, vai Rihards grib izrotāt neglīto mājiņu līdzās sociālās aprūpes centram? Viņš tobrīd vēl dzīvoja Anglijā. 2009. gadā, nespēdams Latvijā atrast darbu, bija devies strādāt uz Satonbridžas salātu fabriku. Sešus gadus pavadījis ēkā bez logiem, diendienā fasēdams salātus un juzdamies kā sīka skrūve lielā mehānismā. Kad brālis telefonsarunā atstāstīja skolotāja vārdus, Rihards nolēma atgriezties Kalnciemā. Mājās. Pie vistuvākajiem cilvēkiem, galu galā. «Tas bija viens no prātīgākajiem lēmumiem manā dzīvē,» secina 34 gadus vecais Rihards.
