«Man patīk, ja koris dzied kā viens instruments,» saka Laura. «Dažkārt jūtos kā Glens Millers, kurš ir atradis savu skaņu. Esmu lepna, ka man tas ir izdevies.»
Lai kordziedāšana vīru koros Latvijā neizmirtu, varbūt ir vajadzīgs vēl kaut kas bez tā nopietnā profesionālā piegājiena, kas raksturīgs latviešu koru kultūrai. Tā ir kopā būšana, satikšanās, prieks, ka labi skan. Losandželosas latviešu vīru korim Uzdziedāsim, brāļi! dalībnieki pēdējā laikā nāk klāt, nevis iet mazumā, par ko žēlojas Latvijas diriģenti, saka kora dibinātāja Laura Rokpelne-Mičule. Diriģente kori atvedusi uz Latviju pirmajā, nedēļu ilgajā koncerttūrē.
Kad Laura pirms 25 gadiem aizbrauca uz palikšanu Amerikā, bijušajai slavenā kora Ave sol dziedātājai likās, ka vajag izdarīt «kaut ko labu latviešu sabiedrībai». Losandželosā jau bijis jauktais koris, radās doma par vīru kori. Tomēr Laura šaubījās, vai «būs pietiekami vīru», tāpēc grasījās paplašināt loku līdz baltiešu korim. Lietuvieši uz viņu paskatījušies no augšas, un doma iet pie igauņiem atkritusi pati no sevis.
