Ja paklājiņu pirtī izmanto bieži, tas kalpos aptuveni 6—7 mēnešus. «Bet, ja liek pie sienas, pat divus trīs gadus,» saka Katrīna Ribakova. Foto — no personīgā arhīva
Mūsu noaustais stiepjas jau visā Ventas rumbas platumā — tā vēsta Katrīnas mājaslapa. Patiesais garums gan ir daudz lielāks, jo līdz šim uzskaitīti tikai salīdzinoši nesen izveidotā internetveikala pasūtījumi. Katrīnas paklājiņu stāsts sākās nejauši pirms 12 gadiem.
Ideja pieder viņas mammai, kura sākusi aizrauties ar aušanu pirms 2013. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Viņa kā tautas deju ansambļa Lubāna dalībniece nolēmusi uzaust sev brunčus. Ideja patikusi arī citām dāmām, tāpēc visas kopā, neko nezinādamas par aušanu, devās mācīties pie vietējās audējas. «Katra uzauda sev tautiskos brunčus un gāja Dziesmusvētku gājienā. Tas bija saviļņojošs brīdis,» atminas Katrīna.
Ideja par austu zāļu paklājiņu radusies no domas par dāvanu. Ģimenei bija jādodas ciemos, kur bija plānots iet pirtī. Slotiņu vietā Katrīnas mamma iedomājās stellēs salikt augus un no tiem uzaust pirts paklājiņu. Arī ideja par pārdošanu atnākusi nejauši. Mamma audusi Lubānas amatnieku centrā, tur ienācis kāds paziņa un interesējies par zāļu paklāju, lūdzis tādu uzaust arī savai pirtiņai. Pēc tam saņēmušas vēl vienu lūgumu. «Lēnām ideja attīstījās, un nu jau mēs gandrīz vai ieviešam jaunu tradīciju Latvijas pirtīs.» Pirmajā gadā Katrīna ar mammu uzaudušas ap 10 paklājiņu. Nu esot brīži, kad tādu skaitu jāpieveic vienas dienas laikā.
