Jānis Dambītis, aicinājis ierunāt dainas

  • Ieva Alberte
  • 30.01.2019.
  • IR
«Pilna Dieva pasaulīte sīku, mazu šūpulīšu, kā to vienu kustināja, visi līdzi līgojās,» — šī ir viena no Jāņa Dambīša mīļākajām dainām, kas lasāma arī uz krekla.
Foto — Kārlis Vilītis

«Pilna Dieva pasaulīte sīku, mazu šūpulīšu, kā to vienu kustināja, visi līdzi līgojās,» — šī ir viena no Jāņa Dambīša mīļākajām dainām, kas lasāma arī uz krekla. Foto — Kārlis Vilītis

Sarunu Jānis sāk ar vārdiem «es tūlīt pārģērbšos». Līdzi viņam ir krekls ar uzrakstu «101 daina» — tā sauc paša veidoto projektu. Ikdienā Jānis tērpjas uzvalkā un pie žaketes atloka zeltā spīd Mercedes-Benz piespraude: Dambītis Domeniksā atbild par VIP klientiem.

Jau sešpadsmito gadu viņš kūrē arī Kolkasraga tēlu: 2006. gadā organizēja foto un mūzikas albuma Zaļš. Balts. Zils izdošanu par līvu kultūru. Tuvojoties dalailamas vizītei Rīgā 2011. gadā, Dambīti uzaicināja izveidot viņa svētībai kādu latvisku dāvanu. Jānis nolēma, ka vajadzētu dalailamu iepazīstināt ar dainām, jo tajās ir latviskā dzīves gudrība un vērtības tuvas budismam. Ķērās pie to tulkošanas.

Kad dalailamas vizīte bija galā, Jāņa prātu dainas neatlaida. «Ja jau esmu latvietis, man jāizlasa visas dainas. Ik sestdienu, gadus trīs, kopā ar dēlu gājām uz bibliotēku,» Dambītis stāsta, ka no vairāk nekā 200 000 dainu atlasīja tās, kurās saskatīja sev būtiskas vērtības: lietu kārtību, satikšanos, dzimšanu, dzīvi, nāvi. Pavisam 275 dainas. Gribējās tās laist tautās, tāpēc Dambītis aprunājās ar reklāmistu Ēriku Stendzenieku, kuram ir lauki Kolkā. Kopīgi saprata, kā ideja izskatīsies un dzīvos. Ēriks piespēlēja kolēģi Kārli Vilīti, kurš kopš 2017. gada decembra kopā ar Jāni darbojās tā: atrada cilvēku, piedāvāja izvēlēties kādu dainu, iemācīties no galvas un norunāt. Pavisam 102 cilvēki noskaitīja 105 dainas. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga piekrita to izdarīt Krišjāņa Barona muzejā. Pa dainai rīmē arī Guna Zariņa, Knuts Skujenieks, El Mars, Jānis Erenštreits, Agris Daņiļevičs, Jānis Skutelis, Egons Reiters, Renārs Kaupers. Rakstnieks Reinis Runcis ierunāja paša izdomātu dainu. Raimonds Tiguls pārsteidza ar dainas izvērstu versiju.

Draugs Artūrs Dombrovskis to visu samontēja, izveidojot 18 minūšu video. «Viss notika pilnīgi bez samaksas, tikai ar entuziasmu,» saka Dambītis. Filmiņu var redzēt gan Facebook, gan YouTube.

«Dainās ir iekodēts tāds gaišums, dzīves gudrība un labestība! Saskaroties ar tām, tas rezonē cilvēkā. Es gribētu, lai mēs vairāk daudzinām dainas,» — tā Dambītis. Aicināts noskaitīt pirmo dainu, kas nāk prātā, viņš vienā elpas vilcienā norauj divas: «Visur man saule spīd, kad saulīt uzlēkusi, visur man labi ļaudis, kad es pati laba biju.» «Nerunāt nerunāju, kad nav laba valodiņa, kad nebija mīļi vārdi, kad nav gudrs padomiņš.»

Līdzīgi raksti

Ēriks Kristapsons, bišu spa namiņa īpašnieks

Pirms 10 gadiem inženieris Ēriks Kristapsons ar sievu Ilutu nopirka lauku mājas Bārbeles pusē. Īpašums Iecavas upes krastā, Bārbeles dziednieciskā sēravota tuvumā un meža ielokā bijusi īstā vieta, kur Ēriks sapratis — varēs ne tikai atpūsties no Rīgas burzmas, bet arī turēt bites. Tās Ērikam bijušas mīļas jau kopš bērnības. Pats viņš sevi sauc par mācītu biškopi amatieri, jo savulaik ieguvis biškopja izglītību un gadu praktizējies Dānijā. Ideja par

Sofija Jansone, atzinība filozofijas olimpiādē

Sajūta, kad priekšā ir balta lapa un ir nepieciešams laiks, lai prāta zobratiņi iegrieztos un rastos pavediens tekstam, Sofijai Jansonei patīk. Maija vidū viņa to piedzīvoja Bari Itālijā, kur notika Starptautiskā filozofijas olimpiāde. Tajā startēja skolēni no 54 valstīm, un starp vairāk nekā 100 dalībniekiem Latviju pārstāvēja ne tikai Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolniece Sofija, bet arī Elza Šlosberga no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Sofijas eseja novērtēta ar atzinību.N

Uģis Skangals, baltās vārnas aprūpētājs

Balto brīnumu uz veterināro klīniku Liepājā atnesusi kāda kundze, kura to pamanījusi Grīzupes ielā zem automašīnas. «Putns ir gana liels, lai vecāki to izmestu no ligzdas, bet nepietiekami izaudzis, lai varētu lidot un sevi aizsargāt,» paskaidro veterinārārsts. Brīdis starp putnu bērna un pusaudža vecumu esot visbīstamākais, jo viņus apdraud kaķi, suņi, mašīnas… Kundze pamanījusi, ka ap vārnu jau spieto vietējie suņi un kaķi. Klīnikā vārnu uzņēma Uģa kolēģe, veterinārārste Eiženija Roze, taču brīnumputnu nāca skatīties arī pārējie. «Nespēju noticēt!» iesaucas Uģis. Tas esot katra ārsta, ornitologa un dzīvniekmīļa sapnis. «Pagājušajā rudenī Kanādā bija redzēts balts alnis. Albīnisms ir ārkārtīgi reta parādība.» Tiesa, pirms kāda laika albīna vārna esot redzēta Kolkas tuvumā, un zināms, ka viena dzīvo Tallinas zoodārzā.Pēc īsas apspriedes tika nolemts, ka putnam vislabāk

1 no 2 miljoniem Beāte Zonnenberga-Zamberga

Samanta Petakova, 300 maratonu finišētāja

Dažiem tas var šķist nenopietni, bet visus, kuriem tuvojas 30 gadu slieksnis, varu nomierināt — nav šaubu, ka dzīve var pilnvērtīgi sākties arī pēc 30 gadu vecuma. Samanta Petakova (39) tam ir labs apliecinājums. «Ieliku breketes, nokārtoju autovadītāja apliecību un noskrēju 300 maratonus,» viņa palepojas. Samanta ir vienīgā latviete, kura 42 km maratonu noskrējusi jau 300 reižu. Iepriekšējais rekords bija 273, un kopš 2009. gada tas vēl nebija pārspēts. Titula saņēmējs bija vēl viens maratonu kolekcionārs Gunārs Akerbergs. 274. finiša slieksni Samanta sasniedza pērn augustā, bet līdz šāgada aprīlim paspēja sakrāt jau 300 maratonus. Rekords ar rezervi.Samantai skri

Jaunākajā žurnālā