Lielo arbūzu šķirnes nav pašas gardākās, jo, «iegūstot izmēru, kaut kas tiek zaudēts — gan garša, gan skats». Taču šis arbūzs bija «gana labs». «Ja es lielveikalā tādu būtu nopircis, es pat neapvainotos,» pasmejas Māris Limbergs. Foto — no personīgā arhīva
Septembra beigās Lāsma Kadiķe un Māris Limbergs savā siltumnīcā Dimzavotos novāca, iespējams, lielāko Latvijā izaudzēto arbūzu. Milzīgā oga svēra 46,08 kilogramus.
Dārzu Iecavas pusē saimnieki iegādājās pirms padsmit gadiem un palēnām tajā sāka pavadīt arvien vairāk laika. «Man gribas interesantumu — to, ko it kā nevar izdarīt, tomēr izdarīt,» saka Māris. Viņš atminas reizi, kad kopā ar bērniem lielveikalā nopircis arbūzu, taču tas izrādījās negatavs un negaršīgs. «Un tad es apsolīju — tētis pats var izaudzēt!» Nākamajā gadā iesēja pirmās sēklas.
Pirms 8—9 gadiem saimniekiem izdevās izaudzēt pirmos divus — lai gan tie bija saldi un sarkani, arbūzi bija tikai tenisa bumbiņas lielumā. Bija skaidrs — var labāk un vairāk, jo dažiem saimniekiem Latvijā tas jau bija izdevies. Sākuši lasīt, skatīties un mācīties no citiem. «Solīti pa solītim. Nākamā vasara bija ļoti pateicīga, un arbūzi izauga gan siltumnīcā, gan ārā,» stāsta Māris. Tovasar ievāca kādus 10 arbūzus. «Pirmajā gadā es katram biju devis vārdu. Tas viss bija tā ievilcis un aizrāvis!»
