«Man vismīļākā ir ligzdošanas sezona ar dziesmām,» saka tulkotāja Elīna Gulbe. Pavasaris ir īstais laiks, kad ielikt mugursomā Putnu noteicēju un doties pētīt dziedātājputnus. Foto — Reinis Inkēns.
Nozīmīgāka nav, pārliecinoši saka tulkotāja Elīna Gulbe, kad pavaicāju, cik svarīgs ir zviedru pētnieku Lāša Svensona, Kiliana Malernija un Dana Seterstrema sastādītais izdevums. «Tā ir izcila grāmata,» viņa piebilst. Pirmais izdevums iznāca jau 1999. gadā, bet latviski iztulkots otrais, papildinātais izdevums. Pie tā strādājis arī zinātniskais redaktors Viesturs Ķerus. «Ģenētisko pētījumu dēļ sugas tiek gan sadalītas, gan apvienotas. Zināšanu kļūst aizvien vairāk,» paskaidro pētniece.
«Jau mazai man ļoti patika daba. Ļoti. Un mamma arī atbalstīja.» 80. gados Elīna Gulbe vēl kā pusaudze piedalījās pirmā Latvijas putnu atlanta veidošanā. Studēja bioloģiju un strādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Studiju laikā viņa stažējusies arī Džeralda Darela dibinātajā zoodārzā Džērsijas salā. Tomēr padomju laikos putnošana jeb putnu vērošana nebija tik populāra, viņa atzīst.
