«Kāpēc latviešiem tik ļoti gribas studēt ārzemēs?» jautā pirmskara ģeologa Vernera Zāna mazmeita Aija Valentīna, kas raksta bakalaura darbu LU. «Varbūt es tomēr varu to saprast — dzimu, uzaugu un mācījos Anglijā, un arī gribēju piedzīvot kaut ko jaunu. Taču tur man trūka tēvuzemes.».
Vai jūsu uzvārdā ir nosaukts kāds gliemezis? Gliemeža fosilija? Aijas Zāns uzvārdā ir - Plagioptychus zansi. Pārakmeņojušos, daudzus simtus miljonu gadu vecu paleozoja un mezozoja ēras molusku 1956.gadā Jamaikā atrada viņas vectēvs Verners Zāns. Latviešu emigrants nomira 1961.gadā, bet viņa dēls, Aijas tētis Valdis, ar viņas mammu satikās Anglijā, kur studēja inženierzinātnes. Par to, ka vectēvs pirms kara bijis ievērojams ģeologs Latvijā, Aija uzzināja tikai koledžas laikā Anglijā. Dzirdot, ka meita skolā kā izvēles priekšmetu izraudzījusies ģeoloģiju, to pateicis tēvs.
«Kāds vectēvs bija ģeologs, sapratu tikai pēc tam,» Aija izvelk kaudzi grāmatu. Virspusē ir 1942.gada izdevums Latvijas minerāli un ieži, kura redaktors bija Latvijas Universitātes docents Zāns. Caur dīpīšu nometnēm nonākot Jamaikā, vectēva plašā dabaszinātņu bibliotēka izputināta, bet apdzeltējusī karalaika grāmata izmetusi loku ap pasauli, tagad ar mazmeitu atgriezusies Rīgā.
