Imants Lešinskis organizēja kultūras sakarus starp Padomju Latvijas un trimdas sabiedrību.
Kamēr čekas maisi nav izpētīti, plašākās liecības par pazīstamu cilvēku iespējamo sadarbību ar VDK sniedz dubultaģenta Imanta Lešinska memuāri. Vēl aukstā kara laikā ASV publicētās atmiņas nupat izdotas Latvijā. Vai bijušā čekista pārmetumiem var ticēt? Un ko atbild viņa «atmaskotie» literatūras un mākslas grandi?
Daudzus gadus tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere meklēja un lika kopā sava tēva Imanta Lešinska manuskriptus, līdz izlēma daļu no tiem apkopot grāmatā Starp divām pasaulēm. Tā ir aizraujoša lasāmviela. Lešinskis ir viens no zināmākajiem Latvijas čekistiem, kurš organizēja kultūras sakarus starp padomju Latvijas un trimdas sabiedrību. Taču ķluva par dubultaģentu un piegādāja informāciju arī ASV izlūkdienestam.
Latvijā nav notikusi lustrācija, un VDK aģentu kartotēkas zinātniskā izpēte tikai nupat sākusies, tāpēc Lešinska atmiņas ir viens no retajiem publiskajiem informācijas avotiem par to, kā notikusi sadarbība ar čeku. Lešinskis par čekas ziņotājiem tieši vai aplinkus nosauc ievērojamus kultūras darbiniekus, to skaitā Jāni Peteru, Jāni Stradiņu, Džemmu Skulmi, Induli Zariņu, Ivaru Selecki. Vai VDK darbinieks, kurš pēc pārbēgšanas uz ASV vēlējās gūt trimdas sabiedrības atzinību, rakstīja tīru patiesību?
